Es vienmēr zinu, ko vēlos - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Viņi var, tāpēc, ka viņi domā, ka var. Virgīlijs

Es vienmēr zinu, ko vēlos

15.07.2004 Inga Kroiča

Publicēts:
Žurnāls "Sievietes Pasaule" 2004. gada jūlijā

Sievietes Pasaule bieži raksta par sievietēm, kuras uzsākušas jaunu dzīvi, atrodot citu nodarbošanos vai vaļasprieku. Ne katrai no mums to vajag, tomēr ir interesanti uzzināt, kāpēc un kad pienāk brīdis, kad cilvēks pasaka - viss, nevēlos ieslīgt rutīnā, gribu mainīt savu dzīvi. Vai tas pa spēkam tikai retajai (vispirms jau uzdrīkstēties sev to pateikt) - mainīt ierastību pret nenoteiktu nākotni? Par to un daudz ko citu runājām ar INDRU MELBĀRDI - skolotāju ar 20 gadu stāžu, NLP pasniedzēju, Personības pilnveidošanas centra direktori. Pirms četriem gadiem viņa iepazinusies ar neirolingvistisko programmēšanu, mācību, ar kuras palīdzību Latvijā savu dzīvi mainījusi ne tikai Indra pati, bet arī daudzi cilvēki. Kā saka pati Indra - NLP šobrīd ir liela daļa no manas dzīves. Indra Melbārde ir arī autore grāmatai latviešu valodā par NLP - Kad sapņi piepildās.

Kā jūsu dzīvē ienāca NLP?

              Pienāca tāds periods dzīvē, kad sapratu - gribu kaut ko jaunu. Tagad es zinu - ja mēs zinām, ko vēlamies, tas arī notiek. Liepājā tika organizēti neirolingvistiskās programmēšanas kursi, uz kuriem mani aizvilināja draudzene. Tanī brīdi es vairs nestrādāju skolā. Protams, biju skeptiski noskaņota, kursu nosaukums radīja šaubas. Kad sapratu šīs mācības būtību, tad pirmās emocijas, kas manī radās - aizvainojums par to, kāpēc es, kas skolā tik ilgi esmu strādājusi, uz kursiem braukusi, par visu jauno un progresīvo interesējusies un centusies iedzīvināt savas skolas dzīvē, - kāpēc es par to neko nezināju. Tobrīd jutos "apdalīta". Metodes bija tik vienkāršas un efektīvas, ka sapratu - šī niša Latvijas izglītībā ir tukša un to vajag aizpildīt. Sāku pati organizēt NLP kursus, piesaistot Liepājai lektorus gan no Rīgas, gan Krievijas. Līdz ar to bija iespēja mācīties arī pašai.

Tam noteikti bija vajadzīga uzdrīkstēšanās…

              Pat ne uzdrīkstēšanās - es vienkārši gribēju kaut ko mainīt. Tobrīd strādāju Liepājas Cukurfabrikā par mārketinga un reklāmas speciālisti, un biju jau sapratusi, ka mana īstā dzīves sfēra tomēr ir pedagoģija. Man patīk cilvēkiem dot, un NLP bija ideāls veids, kā to realizēt. Varētu teikt, ka piepildījies manas dzīves sapnis, par ko jau vidusskolā domāju -kaut varētu strādāt tādu darbu - ar cilvēkiem par dzīvi runāties un darīt citiem labu.. Tagad tā ir mana ikdiena.

Tātad pēc aicinājuma esat pedagoģe. Cik ilgi skolā nostrādājāt?

             Vairāk kā 20 gadu. Jau mācoties vidusskolā vadīju orientēšanās pulciņu, pēc tam strādāju par pionieru vadītāju - tas bija 70. gadu beigās. Pēc Liepājas pedagoģiskā institūta - beigšanas, gadu strādāju Virgas pamatskolā, un tad 16 gadus Grobiņas vidusskolā - biju gan klases audzinātāja, gan veselības mācības skolotāja, gan direktora vietniece audzināšanas darbā. Tas bija radošs darbs, manuprāt, interesantākais amats skolā, kad varēju realizēt jaunas idejas un organizēt dažādus pasākumus.
 

Un kā sapratāties ar bērniem?

             Ar bērniem bija interesanti un aizraujoši.. Biju pionieru vadītāja, bet tad mani burtiski pierunāja audzināt klasi - saņēmu audzināšanā 4. klases "zaķīšus", ar kuriem pieredzējušie skolotāji atteicās strādāt. Tie bija hiperaktīvi bērni . Kopā darbojāmies līdz 12. klasei. Daudz ceļojām, daudz kopīgus pasākumus organizējām. Gandarījums, ka vēl joprojām ar dažiem regulāri tiekamies un svarīgas lietas pārrunājam. Maniem "zaķīšiem" tagad 23…
            Skolā mācīju veselības mācību, biju viena no pirmajām, kas māca bērniem par to, kā rodas bērniņš, par dažādām intīmām lietām. Tas bija brīnišķīgs laiks, jo runāju ar bērniem par to, kas viņiem patiesi būtisks un nozīmīgs. Vienkārši un atklāti. Grobiņā vēl joprojām jūtos kā skolotāja - viņi mani sveicina kā savējo.
            No skolas aizgāju pirms sešiem gadiem . Pēkšņi. Mācību gada sākumā. Tas rūgtuma trauciņš attiecībās ar izglītības sistēmu, ar darbiem skolā bija pilns, - sapratu, ka vairs nespēju. Jutos sevi visu atdevusi, nenovērtēta. Vēl arī rutīna iestājās - 1. septembris, izlaidums -mani tas vairs nesaistīja. Katrs, kurš ir strādājis skolā, zina, cik ir samilzusi birokrātija izglītības sistēmā. Patiesībā situācija bija izveidojusies tāda, - ja godīgi esi izpildījis savus tiešos pienākumus, tad vairs nepietika spēka kaut kam radošam, sev un bērniem tīkamam.
          Man skola bija otrās mājas, darbs patika, vēl tagad Grobiņas vidusskolu varētu izstaigāt aizsietām acīm. Uzskatu, ka dzīve ir jāmaina laiku pa laikam, un tas ir tā droši jādara, jo viss jaunais nāk ar jaunām iespējām..
 

Vai ir pētīts, kādi cilvēki visbiežāk apmeklē NLP kursus?

           Tie ir cilvēki, kas grib savā dzīvē kaut ko mainīt, pilnveidot.. Interesanti, ka Krievijā vairāk mācās vīrieši, Latvijā - pārsvarā sievietes. NLP ir jaunu iespēju mācība, tātad var izdarīt secinājumus par Latvijas sievietēm. Šo cilvēku profesijas ir visdažādākās - mediķi, pedagogi, mājsaimnieces, ierēdņi, arvien biežāk tie ir biznesa cilvēki. Profesijai gan nav nekādas nozīmes, jo izpētes objekts, ar ko mēs nodarbojamies, esam mēs paši. Kādreiz uz mūsu kursiem pārsvarā nāca cilvēki, kas vēlējās risināt problēmas, tagad arvien vairāk ir tādu, kas saprot: man ir labi šajā dzīvē, bet es gribu, lai ir vēl labāk. Un NLP dod šīs iespējas.
 

Vai ir zināms kāds gadījums, kad cilvēks kaut ko sasniedzis, pateicoties tieši NLP?

           Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Man pašai tuvākā tēma neirolingvistiskajā programmēšanā ir tieši mērķu izvirzīšanas un efektīvas sasniegšanas paņēmieni. Rezultātus gūst visi, kas nopietni saplāno un apzinās, ko grib dzīvē sasniegt. Nesen tikos ar kādu sievieti, kas mērķu mācību bija apguvusi pirms diviem gadiem. Viņas personīgo sasniegumu kontā šajā laikā - labiekārtots dzīvoklis, automašīna, jauns, prestižs un interesants darbs, ceļojumi, mīļotais cilvēks. Un vēl prieks par dzīvi un dziļa ticība panākumiem nākotnē. Tas sasniegts viegli, ar prieku dzīvi dzīvojot. To var iemācīties ikviens. Sadarbībā ar Maskavas kolēģiem esmu izveidojusi treniņsemināru, "Vērtības un mērķi manā dzīvē", kura laikā ikviens var savas vēlmes apzināt un iemācīties sapņus pārvērst reāli sasniedzamos mērķos. Ticu, ka mācība par savas dzīves mērķiem kādreiz tiks mācīta ikvienā skolā.
 

Sarunas sākumā mēs pieminējām žurnālā Ieva publicēto rakstu, kura autore NLP raksturo kā psihotehniku, kuras pārvaldītājs var manipulēt ar cilvēkiem. Vai zināt kādu reālu manipulācijas gadījumu?

             Manuprāt, manipulācija ir ikvienā saskarsmē starp cilvēkiem. Sievietes rotājas, lai patiktu vīriešiem. Vīrieši iegādājas lepnus auto, lai apliecinātu savu statusu. Pārdevēja veikalā laipni uzsmaida pircējam. Visīstākā manipulācija.
            Jebkuru, priekšmetu vai mācību šajā pasaulē var izmantot dažādiem mērķiem - gan politikā, gan pedagoģijā, gan psiholoģijā. Ar vienu un to pašu lietu var darīt cēlas un skaistas lietas, bet var arī pagriezt pret cilvēku - kaut vai vienkāršais piemērs ar virtuves nazi: ar to var pagatavot sviestmaizi mīļotajam cilvēkam un to var pagriezt pret kādu. Tas ir cilvēka ētikas jautājums. Man šķiet- tie, kas parasti visvairāk uztraucas par šīm lietām, būsim godīgi - viņi domā par neētiskām lietām.
             Lai izprastu šīs mācības būtību, vispirms jāiepazīstas ar NLP pamatpieņēmumiem (daži no tiem - mūsu priekšstati par šo pasauli nav šī pasaule; jebkuras uzvedības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms; Visums, kurā mēs dzīvojam, ir draudzīga un resursiem bagāta vide u.c. - I.K ) Ja gribam par kaut ko vienoties ar otru cilvēku, tad jācenšas abu vēlmes un rezultātu saskaņot tā, lai abām pusēm būtu pieņemami. Tās ir normālas savstarpējās attiecības. Dažkārt man uzdod jautājumu - kas tad ir NLP - veiksmīgas komunikācijas māksla vai manipulācija. Es izvēlos pirmo atbildi. Un zinu, ka starp šiem jēdzieniem var likt vienlīdzības zīmi.
NLP praktiķu programmā mācu arī par loģisko līmeņu sajaukšanu - kā atpazīt, kad ar mums manipulē un kā reaģēt. Patiesībā lielākā daļa reklāmu uz to ir būvētas - gribi būt laimīgs un skaists (būtības līmenis) - nopērc šo. Vai - mīļais, ja tu mani mīli, tad aizved uz Kanāriju salām - patiesībā tā ir manipulēšana ar cilvēka svētākajām jūtām, vērtībām. Bet ja cilvēks saprot šo manipulāciju mehānismu, tad var iemācīties kā uz to reaģēt. Ir cilvēki, kuri neprot pateikt "nē" un ir citi cilvēki, kas to izmato savā labā, manipulē ar šo vājību. Ikviens var iemācīties brīvi un nepiespiesti pateikt "nē", nevienu neaizvainojot.
 

Kādas jums ir attiecības ar Dievu? Vai ejat baznīcā?

            Attiecības ar Dievu ir, baznīcā neeju. Uzskatu, ka Dievs mūsos katrā ir, un viņš ir jālolo un jāmīl. Man ir tāda dziļa bijība pret Viņu un skepse pret konfesijām, pret starpniekiem ar Dievu. Tas saasinājās, kad atmodas laika sākumā daudzi modes pēc gāja baznīcā. Man tas bija nepieņemami. Tanī pat laikā es dažādu apstākļu pēc baznīcā esmu bijusi. Cilvēki, kas baznīcā uzrunā draudzi, zina ko dara, domāju, arī viņiem māca psiholoģiju. Brīdī, kad visa draudze transā, aizgrābti skatoties uz debesīm, skaita "esmu vainīgs" vai "esmu grēkojis" - tā ir programmēšana. Un nevis pozitīvā virzienā - tā ir vainas apziņas kultivēšana, un, manuprāt, latviešu tautai vainas apziņas un ciešanu ir pietiekami un pārpārēm. Esmu par to, ka jāmācās domāt pozitīvi, jālepojas, ka esmu skaists, vesels, laimīgs, veiksmīgs un nevis jākautrējas vai jāuzskata to par grēku. Tā ir mana attieksme. Bet kas attiecas uz jautājuma būtību, pret Dievu es izjūtu dziļu bijību.
 

Pastāstiet vairāk par sevi…

            Skolotāja. Pasniedzēja Melbārde. Pašlaik esmu saistīta ar NLP, un tas aizņem lielu manas dzīves daļu.. Pašlaik man vairāk patīk būt pasniedzējai, mazāk organizatorei. Sapņoju par labu menedžeri, kas atbrīvotu mani no organizatoriskā darba. Man ir interesanti veikt šīs mācības adaptēšanu latviešu valodā, vislabāk jūtos nodarbībās. Uzsākot mācības treneru kursā Maskavā, pirmais uzdevums bija prezentēt savu trenera misiju. Mana misija ir kalpot - augsti un skaisti jau skan - bet tā es arī Maskavā teicu - kalpot un parādīt tos ceļus, kā latvietis var ņemt spēku, enerģiju un būt veiksmīgs un laimīgs. Otra misijas daļa ir popularizēt NLP - tas patiesībā nav nemaz vienkārši, no biznesa viedokļa neizdevīgi, reizēm vieglāk būtu neteikt, ka mācu NLP. Bet man ir svarīgi parādīt šīs mācības būtību, pirmsākumus. Realizējot šo savas misijas daļu esmu izveidojusi interneta mājas lapu www.nlpcentrs.lv - lai ikvienam cilvēkam būtu iespējams vienkārši, bez maksas uzzināt par to, kādas lieliskas iespējas paver šī mācība.
 

Un kā Maskavā uztvēra to, ka gribat celt latviešu pašapziņu?

             Maskavieši bija ļoti sirsnīgi un pretimnākoši. Tur aizbraucot, vienmēr jūtos gaidīta, mīlēta un atbalstīta. Kad saņēmu NLP meistara sertifikātu, teicu - paskatieties pa logu - jūs esat 14 miljoni vienā pilsētā. Mēs esam septītā daļa no tās, un es gribu savai tautai dot daļu no šīs bagātības, ko var apgūt jūsu centrā. Maskavas NLP centrs "NLP izglītībā" zināšanas sniedz labā līmenī, klausītākajiem tiek izvirzītas augstas prasības. Iztēlojos to, kā milzīgu NLP okeānu, bagātu ar resursiem un iespējām, nākotnes vīzijām un reāli padarītiem darbiem. Un es esmu kā strautiņš no šī okeāna uz Latviju. Viņi to ļoti labi uztvēra. Jebkurā brīdī varu saņemt konsultāciju no kolēģiem Maskavā. Biju gandarīta, kad pasaules NLP sabiedrībā atzītas autoritātes Andrejs Pligins un Aleksandrs Gerasimovs uzrakstīja priekšvārdu manai grāmatai. Šajās dienās saņēmu maskaviešu apsveikumu sakarā ar manu pirmo NLP praktiķu izlaidumu. Man ir ļoti svarīgi, lai ar partneriem būtu līdzsvarotas un harmoniskas attiecības.
 

Tātad saprata, ka ne tikai māceklim vajag skolotāju, bet arī skolotājam - mācekli?

            Jā, un tā ir manas dzīves lielā veiksme, ka nokļuvu tieši pie šiem cilvēkiem. Tagad jau modē viss rietumnieciskais. Politisku motīvu dēļ esam novērsušies no Krievijas. Bet tur ir milzu bagātības, īpaši izglītības jomā.
            Manī ir neziņa, kad domāju par jauno savienību, kurā esam iestājušies. Vai nu mēs tajā saplūdīsim ar citiem vai pastāvēsim, vai saglabāsim savu patību? Mums ir bagātība, ko Eiropa daudzviet jau zaudējusi - tas ir "nesintētiskums", dabiskums. Lai saprastu domu - nesen lasīju par Mārtiņu Rītiņu, kurš strādājis Briseles kafejnīcā, un pukojās par to, cik viss bijis nedabīgs un sintētisks, ar pulveriem aromatizēts. Un dod dievs, lai mēs paši nenonākam līdz tam, kad ķiplociņi ko lietojam ikdienas maltītes pagatavošanai ir smalki sagriezti, sasaldēti, no Spānijas atvesti - tikai ņem un pieber. Mūsu vērtība ir dabiskums. Gan cilvēku attiecībās, gan sadzīvē, gan dabā.
           Līdzīgi domāju arī par kursiem - būtībā mēs tajos mācāmies cilvēcības un veiksmīgas domāšanas paņēmienus, tāpēc tie nevar būt auksti un bez dvēseles. Kad strādāju skolā, mums bija sadarbība ar kādu Norvēģijas skolu, un mēs uzdevām jautājumu - kam viņiem vajadzīga šī sadarbība, jo mūsu attīstības līmenis ir tik atšķirīgs. Toreiz norvēģi atbildēja, ka gribot parādīt saviem bērniem, attiecības un dabiskumu, kas ir šeit, kas viņu labklājības pilnajā pasaulē vairs nav. Tātad, attīstītajās valstīs par to sāk domāt. Kaut, mums būtu prasme un vēlēšanās savas vērtības novērtēt un saglabāt.
 

Bet kā mums nepazaudēt šīs tīrās cilvēciskās attiecības? Man šķiet, jau tagad materiālisms valda cilvēku attiecībās?

           Patiesībā šodien daudziem cilvēkiem aktuāls ir izdzīvošanas jautājums un tas ir materiālas dabas jautājums. Kas notiek laukos Latvijā? Bieži vien tā ir cīņa par eksistenci. Daudzi zaudējuši ticību valdībai, ticību pārmaiņām, ticību sev. Te es redzu iespēju ar dažādu kursu palīdzību dot ticību, parādīt, ka ikviens cilvēks var ļoti daudz - izvest ārā no bezcerības, neticības sev, lai varētu attīstīties. Jo lielāka bedre, jo lielākas izaugsmes iespējas. Domāju, Latvijā iespējas ir lielākas nekā Amerikā . Noticiet tam. Ejiet un dariet! Ir labi, ja par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem varēs būvēt ceļus, attīstīt ražošanu un darīt vēl dažādas ar materiālajām vērtībām saistītas lietas. Bet ja cilvēki būs zaudējuši ticību sev, ja bezpalīdzībā nolaidīs rokas - nekādi pasaules labumi nelīdzēs. Un es zinu, kā šo cerību un ticību cilvēkiem iedot.
 

Kā jums šķiet, kāda Latvija varētu būt pēc 10 gadiem?

            Esmu domājusi par izglītības sistēmu, bet visā Latvijā… Ja latvietis atbrīvosies no savas pieticības pasaules priekšā, ticu, ka Latvija varētu kļūt par nozīmīgu centru pasaules mērogā. Gribētu, lai beidzot sākas kardināli pozitīvi procesi Latvijas skolās. Manuprāt, jāsāk ar to, ka programmas un standarti tiek samazināti, tā atslogojot gan bērnus, gan skolotājus. Ja valsts nevar atļautie palielināt pedagogu algas, tad var samazināt mācību apjomu. Tas ļautu gan skolēniem, gan pedagogiem mācīties un strādāt daudz rezultatīvāk.. Atmodas sākumā bija tik liels pacēlums, likās - nu tik mēs strādāsim, nu viss būs. Taču realitāte bija tāda, ka ar katru jaunu valdību nāca jauns izglītības ministrs un ar katru jaunu ministru arvien lielākas nejēdzības- birokrātija, nesaskaņas, prasības milzīgas, un skolas vadībai tās jārealizē. Un viņi dīvainā kārtā to spēj, taču mēs nezinām, ko tas prasa, kādas emocijas un spēku. Skolas administrācija ir kā graudi starp dzirnakmeņiem - skolēniem, vecākiem, skolotājiem un Izglītības ministriju. Taču no tā, ka runājam par šīm lietām un kritizējam, nekas nemainās, mēs tikai turam negācijas sevī. Katram ir jāpadomā, ko es varu darīt lietas , kaut vai drusciņ - tas triviālais teiciens - nav ko cīnīties ar tumsu, labāk iededz vienu svecīti. Es esmu tikai ceļa sākumā, bet gribētos palīdzēt, dot iespējas, parādīt, kā atraisīt savus apslēptos resursus.
 

Jūs domājat, ka skolotājiem būtu noderīga NLP mācība?

             Noteikti. Vispirms tieši skolotājiem. Kā cilvēkiem, kā tiem, kas sevi citiem devuši. Bet - tā pretestība… Kā man reiz teica kāda Izglītības ministrijas ierēdne, kas pati bija mācījusies NLP: "Indra, ja jūs kaut ko gribat darīt šajā jomā , nesakiet, ka tā ir neirolingvistiskā programmēšana, sauciet par psiholoģiju, veiksmes mācību vai kā citādi". Un tas mani attur. Es negribu cīnīties un negribu viltoties. Cīnoties un pierādot mēs tikai nevajadzīgi patērējam enerģiju, ko varētu izmantot lietderīgāk. Acīmredzot, vēl nav pienācis īstais laiks.
 

Kāpēc psihologi tā nemīl NLP un pat noliedz to?

             Mācoties NLP dažādās grupās kopā ar psihologiem, nekad no viņiem neesmu dzirdējusi, ka NLP ir slikta vai nosodāma mācība. Tie, kas noliedz, esmu pārliecināta, nezina par neirolingvistisko programmēšanu neko, vai arī saskārušies ar diletantisku apmācību. Tā ir pieņemts - noliegt. Tik labi rezultāti nevar būt tāpēc, ka tā vienkārši nevar būt. Ir daudzi psihologi, kas savā darbā izmanto NLP tehnikas, bet neafišē to.
            Tā tas ir visā pasaulē, jo efekts, ko dod NLP, ir ļoti spēcīgs, var ātri sasniegt labu rezultātu. Cits jautājums, cik tas ir noturīgi. Ja cilvēks grib atmest smēķēšanu, tad ar NLP to ļoti ātri var izdarīt, bet šī mācība skatās arī dziļāk -kāds ir sekundārais izdevīgums, kādu labumu viņam dod smēķēšana. Parasti cilvēki brīnās - kādu gan labumu var dot smēķēšana? Bet ir daudz priekšrocību un ieguvumu kāpēc cilvēki smēķē. Kamēr nenodrošina citu veidu, ka šos labumus iegūt, bijušais smēķētājs būs stresā un līdz ar to cietīs pats un apkārtējie.
            Vēl gribu piebilst, ka NLP izmanto daudzās ar psiholoģiju tieši nesaistītās sfērās - biznesā, reklāmā, apmācības procesa veicināšanā, mākslā, svešvalodu apguvē - nav nozaru, kur NLP nevarētu izmantot. Tāda ir pasaules pieredze. Latvijā tas viss vēl bērnu autiņos.
 

Vai ir kāds cilvēks Latvijā, kura veiksmes formulu būtu vērts papētīt?

            Man personīgi būtu interesanta Vaira Vīķe-Freiberga. Kā politiķe, kā psiholoģe, kā cilvēks. Diemžēl nevaru daudz tādus nosaukt - katram nāk kāda politiska nokrāsa līdzi. Man ir prieks par visiem latviešiem, kas kaut ko sasnieguši, piemēram, uzņēmēju Gunāru Ķirsonu, maizniekmeistaru Normundu Skauģi.
 

Vai jums ir kāds hobijs, aizraušanās?

           Šobrīd mana lielākā aizraušanās ir NLP - jūs neticēsiet, bet tas ir ārkārtīgi interesanti! Skolas laikā nopietni nodarbojos ar orientēšanās sportu - pulciņus vadīju, pa nometnēm braukāju, pati sportoju un trenēju citus. Laiku pa laikam ir bijušas dažādas aizraušanās - esmu apguvusi ādas apstrādi, mašīnizšūšanu, floristiku. Tagad regulāri eju uz trenažieru zāli un gūstu gandarījumu. Nesen izmantoju iespēju mācīties stila veidošanas kursos. Patīk arī sauļoties pie jūras Liepājā, vai vislabāk tur, kur nav cilvēku. Liepājas pusē ir vēl tādas vietas. Patīk strādāt dārzā, rakņāties pa zemi. Tagad tas notiek paretam mammas dārzā. Kādreiz audzēju gladiolas, ir bijis savs zemeņu lauks. Esmu bijusi ļoti priekšzīmīga saimniece. Vārīju ievārījumus un kompotus. Esmu pat cukurbietes audzējusi, lai būtu savs cukura maiss. Tagad pieturos pie uzskata, ka pārlieka laika tērēšana saimnieciskām rūpēm ir nelietderīgi izšķiests laiks. Citi laiki, citas vērtības.
          Ļoti patīk iepazīt kafejnīcas un restorānus, sajust to īpašo auru, kas ir katrā no tiem. Kad strādāju cukurfabrikā, ar patiesu baudu piedalījos fabrikas kafejnīcas atjaunošanā. Tā bija Liepājā pirmā aromātisko kafiju kafejnīca. Man tiešām sagādāja prieku domāt, sapņot, uzburt krāsas, saskaņot audumus. Man patīk caur sajūtām telpā radīt patīkamas noskaņas. Domāju - varētu būt laba interjeriste. NLP zināšanas ļauj labāk izprast to, kā veidojas patīkamas emocijas. Vēl par hobiju varu uzskatīt darbu pašai ar sevi. Sava iekšējā līdzsvara radīšana. Lai varētu citiem ko jaunu mācīt, vispirms to pārbaudu savā dzīvē.

<< atpakaļ

Citi raksti

Mūsu klienti