Kā iespējams kļūt par savu emociju pavēlnieku? - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Labākais veids kā pareģot nākotni, ir to radīt! Džeisons Kaufmans

Kā iespējams kļūt par savu emociju pavēlnieku?

09.08.2006 Indra Melbārde

Indra Melbārde

Kā iespējams kļūt par savu emociju pavēlnieku?

Publicēts:
Žurnāls "Mistērija", 2006. gada augusts

      Kuram gan nav gadījusies situācija, kad emocijas ņem virsroku, kad strīda karstumā izteikti  nepārdomāti vārdi sabojā attiecības. Vai arī jums ir pazītama situācija, kad emocijas pārvalda jūs, nevis jūs emocijas? Daudzi no mums bieži nodomā – kaut es  varētu dzīvi tā mierīgi, bez stresa un pārdzīvojumiem nodzīvot, bet tās emocijas… tās emocijas dara savu, es nespēju tās kontrolēt.
     Neirolingvistiskās programmēšanas apmācības kursā nozīmīga vieta  ierādīta prasmei pārvaldīt savas emocijas. Pārvaldīt tā, lai mēs pēc iespējas vairāk varētu baudīt pozitīvus dzīves mirkļus, priecājoties un gūstot gandarījumu par procesu, ko par dzīvi sauc. NLP māca, ka ikviens var iemācīties skumjos, satraukuma pilnos brīžos uz sevi no malas, bez emocijām paraudzīties, tādējādi iegūstot papildus objektīvu informāciju par notiekošo un iespēju izvēlēties vislabāko savas rīcības variantu. Neirolingvistiskajā programmēšanā to sauc par asociēšanos vai disociēšanos.
     Domājot par kādu notikumu, mēs vai nu to atkārtoti izjūtam, pārdzīvojam, vērtējam no sava skatpunkta (asociējamies), vai arī raugāmies uz to no malas (disociējamies). Asociējoties var izbaudīt savas iekšējās izjūtas, bet disociējoties iekšējo pārdzīvojumu nav.

Asociēšanās - kad vēlaties vairāk pārdzīvot pozitīvas emocijas, paskatieties uz pasauli ar savām acīm, sajūtiet to. Ja pamanāt, ka domas jūs aizved citās emocijās, pārslēdziet sevi „šeit un tagad” – apzināti pievērsiet uzmanību tam, ko jūs redzat, dzirdat un jūtat.

Disociēšanās – kad vēlaties būt distancēti no kādas situācijas, iztēlojaties sevi par citu cilvēku un palūkojieties uz sevi ar cita cilvēka acīm. Paskatieties ar interesi – kas te gan notiek? Kāpēc notiek? Iespējams, jums radīsies vēlēšanās pieņemt kādus jaunus lēmumus, jo būsiet ieraudzījis situāciju jaunā rakursā. Pajautājies sev – kas šajā situācijā būtu noderīgs tam cilvēkam (jums pašam), lai notikumi risinātos viņa labā, lai viņš labi justos?

Prasme konkrētā situācijā ieņemt vienu no šīm pozīcijām ir noderīga ikvienam gan privātajā dzīvē, gan darba gaitās.

    Uz pieņemšanu pie psihoanalītiķa atnākusi sieviete un raudot stāsta:
    – Dakter, es redzēju briesmīgu sapni.
    – Pastāstiet, kādu sapni jūs redzējāt, – uzmanīgi jautā psihoanalītiķis.
    – Es eju pa koridoru, tas nebeidzas un nebeidzas, visapkārt ir tik daudz durvju, bet es nevaru tikt ārā. (Raud.)
    – Nu, neraudiet. Stāstiet, kas notika tālāk.
    – Es atrodu vajadzīgās durvis un zinu, ka man ir pa tām jāiziet. Es grūžu tās vaļā, bet durvis neveras. Es vēlreiz daudz spēcīgāk grūžu, bet durvis neveras. (Raud.) Es grūžu no visa spēka, bet durvis neveras... (Histērija.)
    Šajā brīdī pie psihoanalītiķa ienāk pazīstams NLP konsultants. Ātri aptvēris, kas notiek, viņš pielāgojas situācijai un disociē klienti.
    – Pamēģiniet paskatīties no malas, varbūt tur ir vēl kas, varbūt kāds uzraksts uz durvīm...
    – Jā, patiešām ir uzraksts. Tur ir kāds uzraksts.
    – Nu, paskatieties, varbūt varat izlasīt?
    – Tur ir rakstīts: “Vilkt!”


     Kāpēc prasme disociēties ir noderīga? Ja disociēti iztēlojamies savu tēlu tādu, kādu to gribam veidot, mēs it kā varam paskatīties uz sevi un savu ideālu no malas un iegūt pilnīgu informāciju, ko negūstam, ja esam pilnībā asociējušies ar savu tēlu.
     Cilvēka prāts ir universāls instruments. Ja ar to iemācās pareizi rīkoties, var darīt visneiedomājamākās lietas. Mēs visi protam uz sevi paskatīties no malas. Citi to dara biežāk, citi – retāk.
Pamēģiniet uz sevi paskatīties ar mušas acīm, kas nolaidusies uz žurnāla malas ?. Ko jūs redzat? Lielu degunu un milzu acis ar garām skropstām, porainu seju, kas klāta matiņiem... Un tagad paskatieties uz šo situāciju paša acīm. Ko jūs redzētu, ja paskatītos uz sevi, sēžot uz palodzes? Bet kāda aina uz jums pavērtos, ja kāds lūkotos uz jums, sēžot uz jūsu kurpes purngala? Un ko redzētu pretimsēdētājs pie restorāna galdiņa? Skatoties uz sevi no malas, parasti sajūtas izpaliek, bet, vērojot situāciju no sava skatpunkta, vienmēr ir kādas sajūtas.
     Disociācija ir kā bezkaislīgs, objektīvs spogulis. Spoguli visur līdzi nepaņemsi, bet galva vienmēr ir ar mums…
Cilvēka prāta īpašību iejusties situācijā (asociēties) vai paskatīties uz situāciju no malas (disociēties) var izmantot, lai no dažādiem aspektiem novērtētu jebkuru situāciju gan tagadnē, gan pagātnē, gan nākotnē. Konflikta laikā var pilnībā izjust visu negatīvo emociju buķeti, bet uz konfliktu var paskatīties arī no malas un aukstasinīgi izvērtēt situāciju, dot sev vērtīgus padomus.
     Labs veids, kā sabojāt sev un citiem dzīvi, ir asociēties ar nepatīkamām situācijām. Savukārt, ja jāatceras vai jādomā par labo, tad – disociēties. Daudzi tā arī dara, bet var iemācīties rīkoties pretēji – tiklīdz atceramies kādu patīkamu situāciju, tā tūlīt asociējamies ar patīkamām emocijām, bet, atceroties negatīvo, – ar neitrālu skatu vērojam to no malas.

4 stratēģijas, kā cilvēki izmanto asociāciju un disociāciju

     Eksistē 4 domāšanas stratēģijas attiecībā uz disociāciju un asociāciju. Savas stratēģijas apzināšanās ļauj izdarīt pareizu izvēli dažādās dzīves situācijās. Prasmi asociēties un disociēties var trenēt. Tas ir svarīgi, jo ļauj mums pašiem kļūt par savu emociju saimniekiem.

1. Asociēšanās gan ar pozitīvo, gan negatīvo pieredzi.

     Ir cilvēki, kam brīnišķīgi izdodas asociēties ar pozitīvām emocijām – tie brīnišķīgi jūtas pozitīvās situācijās. Tieši tāpat viņi asociējas ar negatīvām situācijām un tad jūtas nelaimīgi. Šie cilvēki pilnībā neprot disociēties – viņiem ir grūti paskatīties uz sevi no malas. Šādi cilvēki ir ļoti emocionāli atkarīgi no notikumiem, citu cilvēku radītām emocijām, no tā kā dzīve „viņus nes”.

2. Disociēšanās gan no pozitīvās, gan negatīvās pieredzes.


     Šiem cilvēkiem viegli padodas disociēties no negatīvām lietām. Lai kas arī nenotiktu – viņi saglabā skaidru galvu un aukstasinīgi risina problēmas. Tiem viegli padodas uz sevi un notikumiem paskatīties no cita skatu punkta – disociēti. Taču šie cilvēki tā dara vienmēr – disociējas no emocijām – arī pozitīvām. Līdz ar to paliekot distancēti no emocijām. Šos cilvēkus nekas pa īstam neuztrauc, viņu ir it kā nejūtīgi. Daudz no dzīves patīkamām emocijām tiem iet secen, tai skaitā arī pozitīvi pārdzīvojumi, emocijas.

3. Asociēšanās ar negatīvu pieredzi un disociēšanās no pozitīvas pieredzes.

     Šie cilvēki parasti ir nelaimīgi, jo pārdzīvo visas negācijas, bet neprot (nevēlas) asociēties ar pozitīvām emocijām. Parasti viņi neredz labo sev apkārt, jo nejūt to, disociējas no pozitīvām emocijām. Vienlaikus tie meistarīgi atrod visdažādākās dzīves negācijas, un gūst baudu no ciešanām un negācijām.

4. Asociēšanās ar pozitīvu pieredzi un disociēšanās no negatīvas pieredzes.


     Šie cilvēki viegli asociējas ar pozitīvu pieredzi un dzīves situācijām un disociējas no negācijām. Viņi prot gūt prieku it visā ko dara, ar prieku atceras un pŗdzīvo patīkamos pagātnes notikumus, ar aizratību asociējas patīkamos nākotnes procesos.  Disociējoties no negatīvas pieredzes, palielinās iespēja ieraudzīt jaunas iespējas, ko dod negatīva pieredze. Tādējādi šie cilvēki izmanto iespēju mācīties no savām un citu kļūdām. Prasme disociēties ļauj objektīvāk un bez liekām emocijām novērtēt situāciju gan tagadnē, gan pagātnē, gan nākotnē.

     Kura ir jūsu stratēģija? Kuru jūs vēlētos apgūt?

     NLP praktiķu apmācības kursā tēmu par prasmi disociēties es parasti iesāku ar vienkāršu vingrinājumu – lūdzu kursu dalībniekus pastāstīt par par sevi it kā ar skatu no malas, lietojot vietniekvārdus „viņš”, „viņa”. Prasmi disociēties sākumā ievērojami atvieglo tas, ka stāstītājs pieceļas un nostājas aiz krēsla, it kā redz sevi sēžm krēslā un apraksta cilvēku ko redz.

Vingrinājums
Atcerieties kādu nepatīkamu pagājušās nedēļas sarunu vai strīdu. Tagad distancējieties no šīs situācijas un paskatieties uz to kā uz uzņemtu filmu. Jūs bezkaislīgi redzat un dzirdat notiekošo, bet it kā izslēdzat emocijas.

  • Ko jūs tajā redzat?
  • Ko dara cilvēki?
  • Kā cilvēki stāv?
  • Kāda ir vide visapkārt?
  • Ko runā šie cilvēki?
  • Kāda ir viņu intonācija?
  • Kurš izskatās pārliecinātāks?
  • Kā jūs vērtējat šo situāciju no malas?
  • Kādu padomu varat dot cilvēkam, kurš šajā filmā ir tik līdzīgs jums pašam?


     Neirolingvistiskās programmēšanas apmācības procesā daudzās tehnikās tiek izmantota gan asociēšanās, gan disociēšanās. Ar šīm tehnikām un arī citiem vingrinājumiem prasmei asociēties un disociēties varat iepazīties interneta mājaslapā www.nlpcentrs.lv
     Prasme disociēties ir noderīga ikvienam, kas strādā ar cilvēkiem. Piemēram, psihoterapeits nevar pārdzīvot ikvienu klienta problēmu. Lai mēs pēc iespējas vairāk varētu palīdzēt saviem draugiem, uzklausot viņu problēmas, jācenšas uzmanīgi uzklausīt un izvērtēt situāciju no disociētas pozīcijas, nevis draudzīgi raudāt līdzi viņa sāpēs. Apgūstot prasmi viegli sajust pozitīvas emocijas un tikpat viegli distancēties no negatīvām, ikviens var kļūt par emociju pavēlnieku un savas dzīves pilnvērtīgu saimnieku.

NLP tehnika “Jaunas uzvedības ģenerators”

Ķermenis un apziņa ar vienotas sistēmas sastāvdaļas (NLP pamatpieņēmums).

     Ja varam precīzi iztēloties, kā vēlamies rīkoties, mūsu ķermenis viegli apgūst jauno uzvedības modeli. Tāpēc ir lietderīgi bieži domās pozitīvā veidā modelēt savu rīcību. Vēlams, lai šī tehnika kļūtu par jūsu domāšanas sastāvdaļu.

1. Iztēlojieties savu rīcību, kuru vēlaties mainīt. Paskaties uz to no malas (disociēti) – kādu jūs sevi redzat, kā skan jūsu balss utt. Veltiet pietiekami daudz laika, lai vizualizētu rīcību, kura jums nepatīk.

2. Pilnībā disociējoties, attēlojiet šo savu rīcību uz ekrāna (TV vai kino) kā melnbaltu filmu. Pavērojiet no malas, kas jūs neapmierina tā otra cilvēka rīcībā (piemēram, nedrošība, nodurts acu skats, aizvērta poza…)

3. Kļūstiet par režisoru savai rīcībai! Jūs varat izspēlēt epizodi uz ekrāna vairākkārt, pilnveidot to. Skatoties no malas, lieciet aktierim, kas esat jūs pats, vairākkārt izspēlēt šo epizodi, pilnveidot savu rīcību, līdz jūs tas pilnībā apmierina. Kad viss notiek tā, ka jūs esat apmierināts – iekrāsojiet ekrānu un tēlus.

4. Asociējieties ar tēlu ekrānā. Ieraugiet, sadzirdiet, sajūtiet sevi jaunā kvalitātē. Vismaz trīs reizes domās izspēlējiet jauno epizodi. Ja kaut kas jūs neapmierina šajā rīcībā, atgriezieties režisora lomā un, skatoties no malas, veiciet korekcijas.

5. Kad viss ir tā, kā jūs vēlaties un epizode asociējoties izspēlēta trīs reizes, pajautājiet sev, kā turpmāk līdzīgā situācijā jūs rīkosies. Ko darīsiet savādāk, nekā līdz šim. Kādas jaunas iespējas tas jums paver? Kā uz šādu jūsu rīcību reaģēs citi cilvēki?

<< atpakaļ

Mūsu klienti