Paterni – cilvēku spēles, kas atkārtojas - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Es neesmu aita, kas gaida, lai gans dzen to uz priekšu. Es esmu Lauva un atsakos runāt, staigāt, gulēt kopā ar aitām. Ogs Mandino

Paterni – cilvēku spēles, kas atkārtojas

13.06.2007 Indra Melbārde
Personības pilnveidošanas centra direktore,
personīgās meistarības trenere

Fragments no izdevniecības „Zvaigzne ABC” izdotās grāmatas „Es vienmēr zinu ko vēlos. Neirolingvistiskā programmēšana”

Publicēts:
Žurnāls "Mistērija", 2007. gada jūnijs

Laimes noslēpums slēpjas spējā iziet no sava ES apļa.
Hēgelis


Policisti cenšas no peļķes piecelt piedzērušu matrozi.
- Nē!!! Vispirms glābiet sievietes un bērnus!

Paterns – uzvedības, rīcības vai uzvedības veida sistemātiska atkārtošana. Šablons. Stereotips.
Sabiedrību var apskatīt kā vienotu sistēmu. Jebkura cilvēku grupa ir kā sistēma – ģimene, darba kolektīvs, valsts, utt. Šo dažādo sistēmu locekļi ir kā vienas ķēdes posmi – saistīti viens ar otru. Starp tiem eksistē dažādas attiecības, ierastas darbības, kurus tie dažkārt nespēj paši mainīt, jo darbības notiek automātiski – tās ir grūti mainīt apzināti. Salīdzinājumam var minēt pulksteņa mehānismu – visi zobratiņi ir cieši saistīti savā starpā. Ja kāds zobratiņš mainītu savu kustības virzienu – tas ietekmētu visu pulksteņa mehānismu. Viss ietekmē visu... Sabiedrībā, tāpat kā pulkstenī parasti ir stingri noteikta struktūra un likumi, lai tā darbotos kā pilnvērtīgs mehānisms.
Kaut arī cilvēks nav pulkstenis, tas parasti rīkojas pēc stingri noteiktiem ieradumiem – paterniem.
Var teikt, ka cilvēki paternus izspēlē kā spēles. Visa dzīve ir kā spēle. Dažiem aizraujoša spēle, kad cilvēks pa īstam izjūt dzīves spēles un uzvaras garšu, dažiem apnicīga nodarbe, kurai gribas mainīt noteikumus, bet tas ne vienmēr izdodas. Ko darīt, lai izjauktu šīs spēles – paternus? Ikviens var iemācīties analizēt savu un citu cilvēku rīcību. Parasti jau vieglāk ir citu rīcību analizēt :)
Runājot par paterniem, jārunā arī par enkuriem – stimuliem, kad kāds cilvēks, darbība, priekšmets, vieta utt. izsauc noteiktu automātisku reakciju. Piemēram, daudzus no mums pārņem pacilājoša mīļuma sajūta, kad redzam mazuli. Vai arī ir grūti apvaldīt automātisku nepatikas izrādīšanu, kad sastopam sev nesimpātisku cilvēku. Tādās reizēs cilvēki kļūst it kā par zobratiņiem stingri noteiktā pulksteņa mehānismā.
Paterni pēc būtības atvieglo un organizē jebkuras grupas darbību, ievieš zināmu kārtību. Tas ir noderīgi gan sistēmai kopumā, gan katram tās elementam atsevišķi. Bet paterni var būt arī ar negatīvām sekām. Piemēram – vīrs vienmēr paceļ balsi, ja sieva ko aizrāda par kārtību mājās, sieva kļūst nervoza un ne par ko sabar bērnu... Un šāda situācija atkārtojas no reizes uz reizi.
Paternu piemēri:

  • Personīgais paterns – cilvēks katru savu frāzi pavada ar kādu raksturīgu kustību, žestu.
  • Kulturālais paterns – cieša apskaušanās ar jebkuru cilvēku tikšanās sākumā.(Krievija).
  • Pāra paterns – partneris atplaukst smaidā, izdzirdot otra cilvēka balsi. Vai arī kādas automātiskas reakcijas sievai, kad vīrs pārradies iereibis.
  • Grupas paterns – labvēlīga (vai aizdomīgi piesardzīga) attieksme pret jaunu darba kolektīva locekli.


Ir ļoti būtiski, izmainot paternus – savas rīcības modeļus, paskatīties, kā tas izmainīs citu sistēmas dalībnieku dzīvi, arī mūsu attiecības ar citiem sabiedrības locekļiem. Tas ir jautājums par ekoloģiju. Ja savu uzvedību maina viens ģimenes loceklis – tas ietekmēs arī citus šajā ģimenē. Šo jautājumu var apskatīt arī no citas puses – visvieglāk citu cilvēku rīcību ir izmainīt mainot savu rīcību... Šajā vietā lietderīgi atcerēties NLP pamatpieņēmumu :”Mūsu saskarsmes būtība slēpjas tajā reakcijā, kādu tā izraisa”.
Būtisks ir jautājums par grupu paterna izraisītājiem. Interesanti ir papētīt, kādas darbības veic un kādus vārdus saka cilvēki, kad tiek iedarbināts grupas paterns. Piemēram, ģimenē, kad jāplāno kādi svarīgi darbi. Tēvs sarauc uzacis, māte, nervozi sāk staigāt šurpu turpu, dēls pusaudzis- uzspēlētā apātijā laiski sēž. Ierasta shēma, kuras rezultātā parasti notiek strīds. Palaidējmehānisms - trigers, kas izraisa skandālu ir tēva sarauktās uzacis. To izprotot, atliek novērst šo darbību un šis paterns tiks izjaukts. Vēl var mātei palūgt apsēsties un kaut ko mierīgi darīt, vai arī dēlam sākt rīkoties savādāk līdzīgā situācijā.
Cilvēki, kas izteikti demonstrē šablonisku uzvedību ir ļoti viegli vadāmi. Viņi ir samazinājuši savu rīcības iespēju izvēli. Cilvēki, kas dzīvo šablonos bieži saka - „katru reizi”, vienmēr” , „nekad”, „pastāvīgi”. Tas ir labs signāls tam, ka ar šo ir vērts pastrādāt – iemācīt cilvēku izmainīt savu rīcību.
Cilvēki bieži mērķtiecīgi veido savu uzvedību šablonisku – automātisku. Tas atbrīvo smadzenes domāšanai par citām svarīgām dzīves darbībām. Ir ērti, ja nav jādomā par to, kā liekam soļus ejot, vai arī par to, kā stāvam auditorijas priekšā vai vadām automobili – tas notiek automātiski. Tas ir izdevīgi. Ikdienas sīkumos. Sarežģījumi var rasties, kad šī tendence - visu padarīt automātisku, tiek pielāgota lielākām dzīves kategorijām. Tad veidojas ar enkuriem nostiprinātas reakcijas, kuras cilvēks vairs nekontrolē. Paterni it kā sāk mums diktēt savus noteikumus. – un sākas vieni un tie paši negatīvas uzvedības veidi līdzīgās situācijās. Vai arī veiksmes un pozitīvas rīcības.
Ko darīt, ja savā dzīvē pamanām nevēlamus šablonus?

  • Pētīt, apkopot informāciju – tas nākotnē var noderēt jaunu uzvedības modeļu veidošanā.
  • Ja pamanām šablonu otrā cilvēkā – varam paredzēt viņa turpmāko rīcību.
  • Iepazīstot jaunu cilvēku, der papētīt viņa šablonus – tas dos visai patiesu informāciju par viņa patieso būtību. Īpaši noderīgs ir prasme ieklausīties viņa runā, stāstījuma, par sevi, par savu pagātni, saviem uzskatiem, vērtībām.

Reiz ģeologs saka čukčam:
- Spēlēsi spēli. Es tev uzdošu mīklu, tu minēsi. Ja atminēsi – es tev došu 100 rubļus, ja ne- tu man maksāsi 100 rubļus.
- Labi!
- Mini manu mīklu! Viena no viņām ir iekšpusē sārti rozā, bet no ārpuses melna un spīdīga. Kas tas ir?
- Roņu mātīte.
- Nē, tā ir viena galoša. Maksā ragā! Spēlēsim tālāk?
- Spēlēsim!
- Otra no viņām ir iekšpusē sārti rozā, bet no ārpuses melna un spīdīga. Kas tas ir?
- Alņu mātīte.
- Nē, tā ir otra galoša. Maksā ragā! Spēlēsim tālāk?
Atkal 100 rubļu ģeologam…
Nakts uz rīta pusi. Sēž ģeologs un čukča.
- Čukča, 1649 reizi es tev jautāju…


Dzīve ir spēle. Dažādu spēļu kopums. Jo dažādākas spēles, jo labāk. Mēs varam noteikt ne tikai šo spēļu saturu, bet arī noteikumus, formu. Varam paši veidot dažādus šablonus, veidot dzīves spēli pēc saviem spēles noteikumiem, atkarībā no saviem mērķiem. Ja paši to nedarīsim, citi to darīs mūsu vietā.
Kā noteikt paterna, šabloniskas uzvedības esamību? To dažkārt ir grūti izdarīt situācijās un notikumos iekšā esot – attiecībās, sanāksmēs utt. No malas labāk redzams – izmantojiet savu prasmi paskatīties uz attiecībām vai spēli no malas – disociēti, no III pozīcijas. Ir sarežģīti atrisināt problēmu paliekot sistēmā, paliekot vecajos uzvedības šablonos, saglabājot iepriekšējo domāšanu.
Paternu saraušana.
Lai labāk izprastu savus un citu paternus, lieti noder prasme noteikt pozitīvos nolūkus. „Katra cilvēka rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nolūks. Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no pašreizējā brīdī esošajiem” – NLP pamatpieņēmumi.
Izmantojot prasmi ātri pamanīt pozitīvos nolūkus, varam ātri un ekoloģiski saraut šablonus:

  • Kāpēc tu atkal nokavēji? – Priecājos, ka pamanīji manu neesamību.
  • Tu neko neizdari līdz galam. – Patīkami, ka tu rūpējies par manām lietām.


Pavisam vienkāršs veids, kā saraut paternu ir jautājumu uzdošana, lai noskaidrotu patieso nolūku. Šos jautājumus nereti ir lietderīgi uzdot arī pašam sev, lai izprastu savus paternus:

  • Kāpēc es/viņš to dara?
  • Kāds ir mans/viņa mērķis?
  • Ko es/ viņš no tā iegūst?
  • Kāds ir mērķis šai darbībai?


Šie jautājumi ir noderīgi, lai sarautu otra cilvēka šablonu un aizdomātos par savas rīcības motīviem. Bet esiet gatavi, ka tie var būt nepatīkami, izsaukt dusmas utt.
Viens no izplatītiem šablonu veidiem ir apvainošanās. Kāds jau kuro reizi uz jums apvainojas. Situācijas mēdz būt līdzīgas. Jūsu reakcija vainas sajūta, taisnošanās, bieži īsti nesaprotot par ko… Saraut šablonu – nozīmē izprast aizvainotā cilvēka patiesos nolūkus (iespējams, viņš vienkārši vēlas justies pamanīts un novērtēts un tad, kad jūs taisnojaties, jūs netieši izrādat viņam uzmanību un rūpes). Lai sarautu šablonu, ir jāsāk uz apvainošanos reaģēt savādāk, piemēram, nekādi neizrādīt, ka jūtaties vainīgs, vienkārši risiniet sarunu it kā nekas nebūtu noticis. Vienlaikus, der padomāt (sevišķi, ja tas ir tuvs cilvēks), kā uzmanību un mīlestību viņam var dot savādāk.
Ja mēs turpināsim rīkoties tā, kā vienmēr esam rīkojušies, tad no apkārtējā pasaules saņemsim tādu reakciju, kādu vienmēr esam šaņēmuši. Vieglākais veids, kā likt pasaulei mainīties – izmainīt savu rīcību…
Var teikt, ka NLP tehnikas arī ir šablonu saraušanas tehnikas – mēs iemācamies jaunus automātiskas uzvedības veidus (kas arī var kļūt par paterniem) noteiktās situācijās. Šim nolūkam noderīga tehnikas „Jaunas uzvedības ģenerators”, „Konfliktu risināšana ar trīs uztveres pozīciju palīdzību” un daudzas citas, ar kurām tuvāk varat iepazīties interneta mājaslapā www.nlpcentrs.lv

<< atpakaļ

Citi raksti

Mūsu klienti