Sākam pozitīvi domāt! - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Viens vīrs, kurš uzlabo savu meistarību, ir daudz vērtīgāks nekā piecdesmit sprediķotāji par meistarību. Knuts Roke

Sākam pozitīvi domāt!

06.06.2009 Daiga Lutere

Publicēts:
Laikraksts „Kurzemes Vārds” 2009. gada 6. jūnijā

Personības pilnveidošanas centrā noslēdzies projekts "Pozitīvās domāšanas skola". Tajā piedalījās 33 liepājnieki, kuri vēlējās mācīties un reāli apliecināt to, ka ikviens cilvēks, gūstot zināšanas, pats var strādāt ar sevi un justies ļoti labi. Pozitīvo domāšanu var iemācīties ikviens. Kā sacīja Personības pilnveidošanas centra direktore, personīgās meistarības trenere un projekta "Pozitīvās domāšanas skola" vadītāja Indra Melbārde, kad cilvēks ieguvis zināšanas, turpmāk viņam tās atliek tikai pielietot, lai ikdienā, arī krīzes laikā, justos labi. Jūnijā liepājniekiem būs iespēja vēlreiz šādā projektā piedalīties. Par pozitīvo domāšanu saruna ar Indru Melbārdi.

–     Vai nav tā, ka katram cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par savu pašsajūtu, emocionālo pasauli, attieksmi pret dzīvi?

–     Noteikti – pašam. Katram pašam jāizdara izvēle, kā dzīvot, kā domāt, kā justies. Kad zini, kā to darīt, kā domāt pozitīvi, tad  atliek vien darboties, lai savu domu un garu turētu možus. Arī tad, ja ir krīze, ja ir bezdarbs un jādzīvo tajā informatīvajā telpā, kāda tā šobrīd ir. Liepājā ir daudz cilvēku, kuri jau palikuši aci pret aci ar krīzi, bezdarbu. Daudz tādu, kuriem tas vēl tikai priekšā. Nelielu drošību bezdarba gadījumā sniedz pabalsta izmaksas laiks. Šis laiks jāizmanto gudri – lai meklētu jaunu darbu, lai apdomātu savas vēlmes, iespējams, paskatītos uz savu dzīvi no cita skatupunkta.  Gudrāk par sevi, savu dzīvi parūpēties vēl tad, kad viss vēl labi, nevis sācies izmisums. Uzņemties atbildību par savu emocionālo stāvokli var  ikviens. Strādāt ar sevi (domām, emocijām), vajadzētu ik dienu.

–     Kā tas ir – strādāt ar sevi?

–     Noturīga prasme pozitīvajā domāšanā veidojas daudzkārtēju vingrinājumu rezultātā. Kursu dalībnieki prasmi strādāt ar sevi apguva praktiskās nodarbībās. Ko domāt no rīta, ko vakarā. Kā negatīvu informāciju neitralizēt. Vienkārši vingrinājumi, bet efektīvi. Sākumā nodarbībās, tad mājas darbus pildot. Viegli, rotaļīgi, ar baudu.

–     Lai kaut kas vispār sāktu notikt un mainīties, vispirms ir jāgrib to darīt.

–     Tieši tā – jāgrib justies labi, nevis bezatbildīgi jātīksminās par ciešanām, meklējot vainīgos. Jāsāk ar sevi  – rūpējoties par labām emocijām, pozitīvu vidi, apzināti pasargājot sevi no negācijām. Kad cilvēks prot uzņemties atbildību par sevi un izšķirīgos brīžos, prot pateikt arī nē, tad situācija sāk mainīties. Pacietīgi, pazemīgi visam piekrītot, nekas nenotiks un vilciens turpinās braukt pa ierastajām sliedēm. Gan personīgajā dzīvē, gan valstī kopumā. Nesen lasīju rakstu, kura autors latviešus salīdzina ar kaujamām aitām, jo tie esot vienīgie dzīvnieki, kuri nonāvēšanas brīdī klusē, nepretojas un padevīgi pieņem likteni. Katra cilvēka paša ziņā, kā dzīvot, ar ko samierināties, par ko cīnīties. Ja nevaram kaut ko mainīt lielos mērogos, tad savā personīgajā dzīvē, savā pasaules redzējumā noteikti varam.

–     Ar ko sākt?

–     Uzdot sev jautājumu: ko es savā dzīvē gribu? Tieši krīzes laiks piedāvā nebijušas iespējas, jo daudz kas mainās. Jāprot vien iespējas saskatīt. Saglabājot uzticību saviem lielajiem mērķiem, apzināti jāplāno sava dzīve šim brīdim,  nākošai nedēļai un vēl kādus trīs mēnešus uz priekšu.

–     Viens ir domāt par saviem mērķiem, bet ko darīt, ja neesi viens, ja ir ģimene?

–     Sanākt visiem kopā un aprunāties, kā dzīvojam tagad, kā dzīvosim šovasar – ņemot vērā reālo situāciju, jāsastāda plāns. Ko darīsim, lai mums visiem būtu labāk? Kā dižķibeli izmantot savā labā, kādas ir šī laika iespējas? Daudzās ģimenēs  finansu situācija ir mainījusies. Tagad naudas plūsma jāplāno savādāk. Lielisks laiks, lai iesaistītu šajā procesā visus ģimenes locekļus, arī bērnus. Mācīt  krīzē meklēt iespējas, mācīt gudri pieņemt realitāti, būt labā resursā. Viens no vingrinājumiem „Pozitīvās domāšanas skolā” bija par labo cepuri, kuru uzliekot galvā, jāiedomājas, ka pasaule kļūst draudzīga, iespējām bagāta, labestīgi noskaņota.

–     Tātad, kāds tu ej pasaulē, to arī saņem pretim?

–     Jā. Ja iemācos iet pasaulē ar labo cepuri galvā, vairāk saskatu iespējas, enerģētiski piesaistu darbīgus, gaišus cilvēkus, veiksmi, utt. Tomēr daudzi cilvēki daudzi šobrīd ļaujas negatīvām emocijām un informācijai, kas, likumsakarīgi krīzes laikam, virmo informatīvajā telpā – TV, radio, presē utt..Ko darīt? Apzināti kontrolēt vidi, kurā mēs uzturamies. Apgūt prasmi uztvert informāciju, negatīvas emocijas sevī neielaižot. Ja laukā līst, lai sevi pasargātu no lietus, mēs ņemam lietussargu. Lai sevi pasargātu no negācijām, jāiemācās lietot negatīvas informācijas lietussargs.
Pozitīvajai, gluži tāpat kā negatīvajai domāšanai,  pamatā ir izvēlētie vārdi ar kādiem domas domājas. Parasti tas notiek neapzināti, bet labā ziņa – ikviens var iemācīties apgūt to darīt efektīvāk. Svarīga ir valoda, domas pareiza strukturēšana. Piemēram, domājot „es negribu slimot” mēs sevi programmējam slimību, bet  domājot „es gribu būt vesels” – zemapziņa saņem impulsu par veselību. Viena no pozitīvās domāšanas priekšrocībām ir prasme saskatīt un izmantot labo, noderīgo arī sev netīkamā situācijā, cilvēkā, kritikā.

–     Ko darīt, ja cilvēks iekritis bedrē – emocionālā, ekonomiskā?

–     Uzdot sev veiksmīga cilvēka jautājumus – kā es no šīs situācijas varu izkļūt, nevis kāpēc es šeit esmu, kurš vainīgs? Ko no notiekošā varu mācīties? Kā citādāk rīkoties, nekā līdz šim? Kā to varu izmantot savā labā? Kādas tagad jaunas iespējas man paveras? Un vienmēr atcerēties – šī nepatīkamā situācija kādreiz beigsies


Pozitīvās domāšanas kursu dalībnieku atziņas:


–     Viss atkarīgs no mūsu domām un mūsu izturēšanās – arī tas, kā citi izturas pret mums. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka viss šajā pasaulē un dzīvē ir iespējams – atliek tikai gribēt, patiesi vēlēties.

Inita – pedagogs

–     Svarīga atziņa un prasme – novērtējot cilvēku, vienmēr sākt ar pozitīvo. Saskatīt katrā  dienā vismaz 10 pozitīvus notikumus.

Agnese – pedagogs

–     Iemācījos cienīt atšķirīgus viedokļus, uzklausīt kritiku un mācēt nošķirt pozitīvo kritiku no negatīvas kritikas. Pozitīva kritika ir kvalitatīvs vērtējums. Cenšos it visā saskatīt pozitīvo.

Agnese

–     Sapratu savu pozitīvo domu rakstīšanas jēgu – tas piepildās Es turpināšu rakstīt pozitīvo domu dienasgrāmatu – paldies par šo ideju! Centīšos darbā vairāk cilvēkiem teikt pozitīvo.”

Ligita - pedagogs

Citi raksti

Mūsu klienti