Cik tu esi slinka! Nē, mīļā – esmu gudra - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Veids, kādā mēs komunicējam ar sevi un citiem, galu galā nosaka mūsu dzīves kvalitāti. E.Robins

Cik tu esi slinka! Nē, mīļā – esmu gudra

08.08.2011 Lauma Lūse
Konsultē Personības pilnveidošanās centra direktore,
personīgās meistarības trenere, koučs Indra Melbārde

Viena sieviete devās uz kursiem, bet nepabeidza tos. Cita apmeklēja sporta klubu, bet atmeta fiziskām nodarbēm ar roku. Vēl cita, kura solījās skriet ik rītu, jau trešajā reizē labāk izvēlējās miegu. Nepabeigtības sajūta nebūt nav tikai vienas sievietes klupšanas akmens. Vai un kā iemācīties izdarīt lietas līdz galam?

Publicēts:
Žurnāls „UNA” 2011. gada augusts

Vasarīgais likums
Karstajā sezonā mēs apzināti vai neapzināti cenšamies izmantot visu, ko sniedz daba – tveram kņudinošos saules starus, peldam, skrienam, ēdam veselīgās ogas. Īsumā – ar pilnu krūti „plunčājamies” vasarā. Ļauj vasarai sevi vest pavadā! Nesodi sevi, ka negribas mācīties vai doties uz sporta klubu, pat ja tiek piedāvātas 70% atlaides. Tieši tādēļ jau piedāvā, ka tur līdz pat septembra beigām un oktobra sākumam iemājojis klusuma periods.

10 soļi, lai trenētu sevī prasmi dzīvot ar garšu

1. Necīnies ar pašas radītām vējdzirnavām! Indra Melbārde uzsver, ka bieži vien mēs dzīvē apņemamies darīt to, kas mums patiesībā nav vajadzīgs. Rezultātā sākas cīņa ar pašas radītām vējdzirnavām un pielietojam visu iespējamo „arsenālu” – sākot ar gribasspēku, beidzot ar pierādīšanu sev un citiem. „Bet vai man to patiešām vajag?” – tas lai kļūst par galveno jautājumu ikvienai darbībai, ko veicam.

2. Sadzirdi savu iekšējo balsi! Šobrīd daudziem notiek vērtību pārvērtēšana – cilvēki atsakās no ārišķībām, palielinās pieprasījums pēc iekšējo vērtību realizēšanas. Vai tu dari to tāpēc, ka tas ir prestiži? Vai tāpēc, ka tā dara visi? Atbildi sev uz jautājumu – kāpēc es to gribu, kas tajā vērtīgs? Ja agrāk cilvēki nereti gāja mācīties, jo viņiem bija nepieciešams sertifikāts vai apliecība, tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas to darīt, jo pašiem ir interese, patiesa vajadzība. Piemēram, es eju uz teātri, jo mani tas patiesi interesē, nevis tādēļ, ka ir pirmizrāde un es varēšu pazīmēties.

3. Veic pagātnes revīziju. Izvērtē visus gadījumus, kad esi kaut ko iesākusi un vēlāk atmetusi tam ar roku. Un izanalizē – vai tev to tiešām vajadzēja? Un atceries tos kursus, mācības vai vienalga ko, ko līdz šim esi ar prieku beigusi. Interesanti, ka parasti mēs iesākam un pabeidzam tās darbības, kas mums šķiet interesantas, kas ir patiesi noderīgas. Ja ir interesanti, tad ir viegli iesākt, darīt un pabeigt. Un, visticamāk, tās ir lietas, kas tev patiešām ir vajadzīgas.

4. Attīri savu dzīvi un zemapziņu. Ir cilvēki, kas malu malās salīmē līmlapiņas ar padarāmo darbu sarakstu, tās noput un dažkārt stāv pat gadiem. Taču, ja tās nav noņemtas un darbi nav izdarīti, tās ir kā atgādinājums, zemapziņā krājas pārmetumi, veidojas stress. Tāpēc ilgstoši nepadarīto darbu sarakstus izmet un AIZMIRSTI! Līdz ar to savu dzīvi un zemapziņu attīri no nevajadzīgu darbu uzkrājumiem. Nepiepildītas apņemšanās var novest līdz tam, ka tu sāc justies pati sev parādā. Ir svarīgi atbrīvoties no šādiem parādiem un pateikt – man to nevajag! Esmu brīva!

5. Izvēlies to, kas sagādās tev patiesu prieku. Kad esi veikusi pagātnes izpēti par izdarītajiem un nepaveiktajiem darbiem, kad esi attīrījusi savu dzīvi no pašas radītiem parādiem un atbildējusi uz jautājumu „Vai man tas ir vajadzīgs?”, tu vari spert soli tālāk un izvēlēties to, kas tev patiešām aizrauj un šķiet interesants. Un tas nozīmē – dzīvot ar garšu. Varbūt tā nav skriešana, ar ko daudzi aizraujas, kas kļuvusi par prestižu nodarbi, bet ātra soļošana. Varbūt tas nav sporta klubs, bet peldbaseins. Varbūt tas nav ne viens, ne otrs, bet pilnīgi kaut kas cits. Fantazē, kas ir tas, ko tu gribētu, ja viss būtu iespējams? Svarīgi ieklausīties sevī. Dzīvē vienmēr iespējams kaut ko pārkārtot, uzlabot, pilnveidot. Varbūt to, kas tev patīk un aizrauj, iespējams sasaistīt ar savu ikdienu, ģimeni un varbūt pat ar darbu? Varbūt ir lietderīgi meklēt domubiedrus, varbūt citu sporta klubu, atrast treneri, kas fascinē.

6. Atsakies no nevērtīgā. Jaunībā ir aktuāli daudz ko piedzīvot, nereti ir aktuālas ārišķīgas lietas, bet pamazām cilvēks kļūst viedāks, jo saprot, kas ir patiesi vērtīgs un kas nevērtīgs, un vienkārši atmet to, kas šķiet mazsvarīgs. Ir vērts paanalizēt, vai atdeve ir līdzvērtīga ieguldītajai enerģijai. Apzināti atsakies no lietām, kur ieguldi pārāk lielu enerģiju, bet atdeve ir maza. Ja papildus darbs prasa milzīgu enerģiju un nekam citam nepaliek laika, varbūt nav jēga to turpināt. Svarīgi iztīrīt dzīvi ne tikai no nevajadzīgiem krāmiem, bet arī darbiem un domām.

7. Neradi sev lieku stresu. Ja nepatīk, atsakies! Ja tev izvēlētā darbība šķiet kā smags pienākums, tad nevajag! Svarīgi ir aizrauties, darīt ar prieku. Laikā, kad arvien vairāk pieejamas visdažādākās iespējas un vienlaikus gribas vairākas aktivitātes, neatņemams pavadonis, protams, ir arī stress. Vai tev vajag vēl kaut ko jaunu, kas tev nepatīk? Atsakies, ja esi sapratusi, ka tev tas nav vajadzīgs. Mēs esam gatavi notikumiem un lietām tikai tad, kad esam gatavi...

8. Iztēlojies galarezultātu! Jebkuru lietu uzsākot ir noderīgi nodarboties ar pašmotivēšanu. Vienkāršākai sevis motivēšanas veids – iztēloties lielisku gala rezultātu – vizualizēt to, sadzirdēt citu un sevis atzinību, sajust gandarījumu, kāds būs, kad rezultāts būs sasniegts. Ieteicams domās aizceļot nākotnē un apjaust, kādi ir plusi, ja esmu šo nodarbi darījusi ilgstoši.

9. Pabeidz mazās lietas! Ja esi cilvēks, kas bieži iesākto nenoved līdz galam, tad esi gatava, ka uzreiz sevi pilnībā nepārveidosi. Arī ar spēcīgu pašmotivāciju, ilgstoši darāmi darbi var palikt pusdarīti. Svarīgi sevī izkopt prasmi pabeigt iesākto mazās lietās. Vispirms apzinies, ko vēlies un apzināti to dari, ik pa laikam izvērtējot, kā tu to dari, un obligāti piefiksē brīdi, kad esi pabeigusi. Ja virtuvē jānomazgā trauki, sāc, koncentrējies pabeidz un ar gandarījumu novērtē, ka viss ir tīrs un pabeigts, process ir noslēdzies, ir pabeigtības sajūta. Lielās nepabeigtās lietas sastāv no daudziem maziem ieradumiem, kas netiek pabeigti. Sāc trenēties vieglajās kategorijās.

10. Paslavē sevi! Dienas beigās plānotājā paskaties un pievelc krustiņu – izdarīts! Šo lietu es izdarīju līdz galam... Tā ir rezultativitāte. Jēga ir tad – ja tu to dari, zinot, kāpēc. Ir cilvēki, kas drudžaini dara un darbojas, visu laiku ir procesā, un paši īsti nezina, kāpēc viņi to dara. Visu laiku notiek apmāts „žurku” skrējiens, no kura tie netiek ārā. Labas zāles pret to - par katru mazo darbiņu, ko esi izdarījusi līdz galam, pārvarējusi grūtības, paslavē sevi – pasaki sev paldies. Piemēram, tu dienā iemācies desmit vārdus svešvalodā (to neviens tev nevarēs atņemt!), un ik reizi paslavē sevi. Lielos pabeigtos projektus, piemēram, valodu kursu beigšanu var nosvinēt ar sev tuviem cilvēkiem. Tādejādi tu sevi iepriecināsi, tevī iesakņosies gandarījums par pabeigtu darbu un zemapziņa mudinās tevi vēlreiz piedzīvot šo burvīgo sajūtu!

Ko tu iegūsi, ja pabeigsi!
Tu tiksi pie rezultāta! Un tam ir ciešs sakars ar pašapziņu. Ja es kaut ko apņemos darīt un pabeigt līdz galam, es turu pati sev doto vārdu, nemētājos ar solījumiem, un tā ir laba sajūta. Tāpēc vajag apņemties mazāk izdarīt, lai patiešām varētu izdarīt. Darīt to, kas patiešām patīk un ir vērtīgs.

Man ir līdz kaklam jeb kritiskais punkts!
Kā nepadoties?

Kā zināms, daudzām no mums, uzsākot kādas aktivitātes (un tās ir no sirds gribētas!) pienāk kritiskais punkts, kad gribas tām atmest ar roku. Kā nepadoties? Mēs katra dzīvojam savā pasaulītē, kur ir ierasta vide, pazīstami notikumi, cilvēki, kas mums patīk, un, iespējams, ir kas tāds, kas arī nepatīk, bet tas viss ir pierasts, zināms, prognozējams. Mūsu pasaule ir gadiem būvēta, tajā ir arī netīkami cilvēki, nepatīkami darbi, ar ko esam iemācījušās sadzīvot, radot visai komfortablu vidi. Bet ārpus komforta zonas ir dažādi kārdinoši „jauninājumi” – itāļu valodas kursi, peldēšanas nodarbības, autoskola... Pirmo reizi apmeklējot, piemēram, autoskolu, tas šķiet interesanti, piemēram, instruktors ir patīkams, pirmie braukšanas mēģinājumi visai veiksmīgi, trešajā reizē parādījies slinkums – esmu nogurusi, piektajā reizē – kaut kā iestājusies rutīna. Ir jāapzinās – ja tu nepadodies, bet pārvari šo mirkli un izdari līdz galam, tu iemācīsies vadīt automašīnu, līdz ar to tava komforta zona paplašināsies un tā paliks tev uz visu mūžu. Tā ir jauna brīvība, jaunas iespējas. Un tas ir tā vērts! Lai tas kļūst par dzinuli tavai attīstībai! Ir jāmāk sevi motivēt, vizualizēt nākotni un pārvarēt šo kritisko punktu.
Indra Melbārde: „No vienas puses – šī komforta zonas pārvarēšana it kā ir pretrunā ar to, ka jādara tas, kas patīk. No otras puses – izaugsme un attīstība ir iespējama tikai tad, kad sevi kaut mazliet pārvaram. Gribu minēt līdzību ar atlētu, kurš treniņā var pacelt svara bumbu desmit reizes. Viņš to dara, lai trenētu savus muskuļus. Jautājums, kad spēkavīra muskulatūra tiek trenēta visvairāk? Atbilde – vienpadsmitajā reizē, kad vingrinājumu veica ar vislielāko piepūli.
Kad esi sevi pārvarējusi, izgājusi no komforta zonas, tad tu esi izdarījusi dienas darbu. Katras dienas beigās sev pajautā – kurā situācijā es šodien sevi mazliet pārvarēju? Ļoti daudzi paliek ierastajā komforta zonā, kurā ir ērti. Ieguvēji ir tie, kas katru dienu pārvar komforta zonas, trenē savu varēšanas muskuli.

Viss notiek, jo man ir mērķis!
Ja cilvēkam rodas megamotivācija kaut ko darīt, viņš ātri pieņem lēmumu un rīkojas. Iekšējie spēki atmostas brīžos, kad esam krīzē vai pacēlumā, iedvesmas brīdī. Tie ir divi dabiski enerģijas avoti. Daudzi neapzināti izmanto krīzes enerģijas ģeneratoru. Ir cilvēki, kas apzināti ļaujas, lai krīzes nāk, jo tās paver iespēju spert milzu soļus uz priekšu un izdarīt ātrāk. Piemēram, tu it kā gribi mācīties valodu, bet šajā dzīves situācijā jūti, ka valoda tev nav aktuāla un vajadzīga. Taču brīdī, kad tev piedāvās tavu sapņu darbu ārzemēs, tu pēkšņi rodi sevī spēku koncentrēties un iemācies valodu īsā laikā. Jo rodas enerģija.
Mēs varam izvēlēties – gaidīt krīzi vai nodarboties ar pašmotivāciju.

Kāda tu esi?

  • Mērķtiecīgā sieviete vai procesa baudītāja

Ir procesa cilvēki un rezultātu cilvēki. Lietas uzsākt un pabeigt vieglāk ir rezultātu cilvēkiem, jo viņiem ir dabas dots talants mērķtiecīgi domāt, apzināties mērķi un motivēt sevi. Procesu cilvēki aizraujas ar procesu un viņi var darīt darbu ilgstoši, baudot pašu darīšanu. Rezultāta cilvēkiem primārais ir mērķis un tā sasniegšana, viņi ātri māk ģenerēt idejas, kā līdz mērķim nonākt. Ja sieviete ir mērķtiecīga, viņa aizies uz veikalu un ātri izvēlēsies tērpu, procesa cilvēkam par galarezultātu lielāku gandarījumu sniegs pats process – auduma meklēšanu, salīdzināšanu, aksesuāru izvēle, uzlaikošana… Katrai vajadzīga sava pieeja darbu pabeigšanai. Uz rezultātu orientētiem cilvēkiem darbu pabeigšana un mērķu sasniegšana parasti viegli padodas, procesa baudītājiem šis var būt jautājums, pie kura īpaši jāpiestrādā – ir vērts padomāt par mērķu izvirzīšanas kursiem, privātām konsultācijām, treniņiem utt. Un vienlaikus, saglabājot sevi, ļauties procesa baudīšanai.

  • Vienpate vai sieviete, kura uzskata „bariņā jautrāk!”

Ir intraverti cilvēki, vientuļnieki, un tiem vieglāk būs vieniem pašiem uzsākt kaut ko jaunu. Ir tādi, kas bez cilvēkiem nevar, tad labāk iet bariņā. Indra Melbārde iesaka: „Ja esi izteikti intraverta, ieteicams, laiku palaikam, pārvarēt komforta zonu un kaut nelielos projektos darboties kopā ar kādu. Ja esi bara cilvēks, attīsti sevi pretējā virzienā ,nododies, piemēram, meditācijām. Jo tas ir kaut kas savādāks, nekā ierasts, jauna pakāpe sevis izaugsmē. Caur sevis pārvarēšanu, mēs sevi bagātinām. Atceries – svarīgi aizrauties ar šiem jauninājumiem, darīt to ar prieku.”

  • Iniciatore vai pakļāvīgā

Ir sievietes, kurām draudzenes saka – ejam uz sporta klubu! Viņas pāris reizes aiziet, bet tad atmet... Ja iniciatore būtu viņa pati (tātad tā ir viņas izvēle kaut ko darīt), tad viņai būtu vieglāk turpināt, jo tā ir viņas vēlme. Ir cilvēki, kas vienmēr paši pieņem lēmumus, tie uzņemas atbildību par savu dzīvi, viņi ir mērķtiecīgi, viņus ir grūti pamācīt vai bīdīt, jo viņi neļaujas. Ja kaut ko liks darīt ar varu, būs pretēja reakcija. Bet ir arī cilvēki, kuri lēmumus paši nepieņem, gaida, kad kāda draudzene uzrunās; viņi varbūt pat provocēs, lai kāds cits izrādītu iniciatīvu, priecāsies, saņemot no draudzenes dāvanu karti uz sporta klubu. Mēs esam dažādas, ir noderīgi apzināties, kādas mēs esam, un kāda motivācija mums ir derīga.

3 iemesli, kāpēc pametam iesākto

I
Sekundārais izdevīgums, jeb patiesie slēptie nolūki. Ja es saprotu, ka jādara, bet nedaru, būtu godīgi sev jāatbild uz jautājumu „kāpēc?”. Mēs dažkārt slēpjamies pat no sevis, sakām – ai, man slinkums! Patiesībā te slēpjas sekundārais izdevīgums jeb patiesie slēptie nodomi. Sekundārais izdevīgums ir viss pozitīvais, ko cilvēks neapzināti gūst no kādas šķietami negatīvas situācijas, ieraduma, attiecībām. Parasti, ja mums dzīvē kaut kas ir nenotiek, kā vajag, un tas ir ilgstoši, mēs neapzināti iemācamies no tā gūt arī kādu „labumu”.
Hm, varēju taču „iespringt” un dabūt labu iespēju nopelnīt naudu. Kāpēc es to nedarīju? Bet varbūt, ja es būtu piekritusi šim darba piedāvājumam, es, iespējams, pelnītu vairāk nekā mīļotais vīrietis, un viņam varētu tas nepatikt.
Hm, man ir liekie kilogrami, bet kāpēc es neturpinu iet uz sporta klubu? Varbūt man ir bailes, ka ja es kļūšu slaida, iespējams, iepatikšos citiem un varbūt manās attiecībās parādīsies greizsirdība. Bet varbūt tā ir vēlme pēc miera, tas ir laiks sev pašai, kad varu būt prom no cilvēkiem un sevi palutināt.
Ja saprot sekundāros izdevīgumus, tos var pārvērst par maziem mērķiem un risināmiem jautājumiem. Tad arī daudz kas notiek savādāk, iesāktos darbus vieglāk pabeigt.
Jautājumi, uz kuriem, godīgi atbildot, vari noskaidrot slēptos patiesos nolūkus nepabeigtiem darbiem.
Lai strādātu ar sekundāro izdevīgumu, tas vispirms ir jānosaka. Visvienkāršāk ir uzdot tiešus jautājumus sev pašai:
– Kāpēc es … neizdarīju līdz galam?
– Ko man tas dod?
– Kas parasti notiek, kad es kaut ko nepabeidzu?
– Kā es zinu, ka iesāktais jāpārtrauc?
– Kādās situācijās, ar kādiem darbiem tas notiek visbiežāk?
– Kas notiks, ja es visu iesākto pabeigšu līdz galam? Vai man tas ir izdevīgi?
– Ko es jūtu, kad pārtraucu…?
– Kāpēc es līdz šim brīdim neesmu iemācījusies iesāktos darbus pabeigt līdz galam?
– Kāpēc man tas ir izdevīgi?
Uzdodot šos jautājumus svarīgi ir būt godīgai pret sevi, ieklausīties sevī. Atbildes var būt visdažādākās, arī pārsteidzošas. Ko darīt ar iegūto informāciju? Izvērtēt un pieņemt lēmumu savā dzīvē kaut ko darīt savādāk, vai arī pieņemt sevi ar visiem stiķiem un niķiem. :)

II
Nevēlamas izmaiņas. Ja mēs kaut ko sākam darīt, tas var ieviest izmaiņas mūsu līdzšinējā dzīves sistēmā. Lai mēs attīstītos, mums jābūt elastīgiem. Tā ir zemapziņa, kas mūs mazliet tur pie vecās kārtības. Viss, kas nāk jauns, ievieš korekcijas mūsu dzīvē un tuvinieku dzīvē. Bieži vien jaunais nesākas vai netiek pabeigts ne tāpēc, ka negribam, bet apzināti vai nepazināti tuvinieki mūs no tā attur. Piemēram, rodas situācija, kad kāds saslimst, un tu nevari pārcelties dzīvot citur. Tu gribēji braukt uz kursiem, kas sola tev „lielu izrāvienu dzīvē”, bet, izrādās, neviens nevar bērnu pieskatīt, kaut solīja. Šādos brīžos jāatbild sev uz jautājumu – vai es esmu vai neesmu saimnieks savā dzīvē? Vai manī ir pietiekoša motivācija, lai šos jautājumus atrisinātu? Tas atkal ir mērķu jautājums. Ja cilvēks zina savu mērķi, prot to saskaņot ar sev tuviem cilvēkiem, viņam ir interesantāk dzīvot. Ne vienmēr vieglāk, bet dzīves garša kļūst baudāmāka.

III
Kaut kā nesanāk uzreiz! Tev šķiet, ka ar auto brauksi izcili jau pirmajā reizē un, ja mācīsies franču valodu, tad ātri vien iemācīsies tekoši runāt. Sporta klubā apaļums burtiski izkusīs. Bet, izrādās, nekas nenotiek tik ātri, kā gribētos! Tev liekas, ka tevi slavēs, bet reālajā dzīvē izrādās, franču valodas izruna nav pareiza, bet autoskolā instruktors nemitīgi aizrāda. Tev jāzina, ka viena no izcilības pazīmēm ir nebūt perfektai – ir svarīgi iet un darīt, mēģināt un nestādīt sev par mērķi visu darīt perfekti uzreiz. Ja esam mēģinājušas, kļūdījušās un izdarījušas secinājumus, tas ir daudz vērtīgāk, nekā, ja kaut kas notiek viegli. Patiesībā ir tā – ja kādi kursi vai jaunas nodarbes tev šķiet paveicamas ļoti viegli, tu neatrodies īstajā vietā. Jo īstā vieta ir tur, kur mazliet jāpārvar sava komforta zona. Jo tikai tad notiek attīstība.
Indra Melbārde: „Es tomēr gribētu reabilitēt tos cilvēkus, kas kaut ko iesāk un nepabeidz. Dažkārt man liekas, ka viņi gudri dara, jo, iespējams viņiem to nemaz nevajag.”

 

Citi raksti

Mūsu klienti