Ķermenis jūsu garīgās pasaules skatuve - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Mēs nepārtraukti sastopamies ar lieliskām iespējām, izcili paslēptām aiz neatrisināmām problēmām. Lī Lokaka

Ķermenis jūsu garīgās pasaules skatuve

31.05.2012 Laura Ikauniece
Konsultē „Personības pilnveidošanas centra” direktore un NLP speciāliste Indra Melbārde,
izaugsmes treneris un bioenerģētikas speciālists Andžejs Reiters
un dziednieks, psihoterapeits Oskars Peipiņš

Domājot pozitīvi, galvas smadzenēs vairojas laimes hormoni, dzīves kvalitāte, sokas darbos, attiecībās, rodas konstruktīvas idejas, nostiprinās imūnā sistēma, bet bailes, dusmas, aizvainojums spiež uz mugurkaulu – ķermenis saliecas Kvazimodo pozā, tiek bloķēti enerģētiski svarīgi punkti un sākas virkne veselības problēmu. Viss galvā!

Publicēts:
Žurnāls "Citāda pasaule" 2012. gada maijs

Cilvēks – vairāku ķermeņu apvienojums
Fiziskais ķermenis ir tikai pēdējā instance, kurā kāds sasāpējis dvēseles stūrītis, pārdzīvojums, emocija, kuru nespējam „sagremot”, nāk gaismā kā sāpe, fizisks ievainojums, slimība vai vienkārši – stājas traucējums, ķermeņa poza. Pat matu un nagu veselība šo to spēj atklāt par jūsu dvēseles peripētijām. Dziednieks Oskars Peipiņš stāsta, ka parasti tiek runāts par četriem cilvēka ķermeņiem, kuri veido auru. Tie ir: mentālais (domas), astrālais (jūtas un emocijas), ēteriskais (mūsu sargeņģeļa mājvieta) un fiziskais (matērija). Visjūtīgākais uz emocijām ir astrālais ķermenis, kurš reaģē pirmais, pēc tam sevī saglabājot visu uzkrāto informāciju. Ja astrālajam ķermenim neizdodas dzēst kādu saviļņojumu, viņš sauc palīgā ēterisko ķermeni un tas, savukārt, var rīkoties dažādi – gan sargāt mūsu fiziskā ķermeņa uztveres kanālus – maņas, gan nolemt, ka prātam, kuram kā „pēdējai instancei” jāiegūst kāda svarīga dzīvas pieredze vai, piemēram, nosacījuma reflekss.
Izaugsmes treneris un bioenerģētikas speciālists Andžejs Reiters skaidro: „Mentālajā ķermenī glabājas visas mūsu dzīves programmas, uzstādījumi, koncepcija. Šis ķermenis izskatās kā sabiezējumi dažādās vietās tuvu pie fiziskā ķermeņa, tāpēc ar mentālo ķermeni strādā ekstrasensi. Par šiem sabiezējumiem var loģiski izsecināt pēc gaitas, izskata. Piemēram, bailes par finansiālo labklājību parasti piestiprinās jostas daļā, tāpēc, ja šī problēma ir aktuāla, jostas daļa būs mazkustīga – to novēros pēc gaitas.”

Dzimumzīmes ir stāsts par drāmu iepriekšējā dzīvē
Fiziskais ķermenis uz šo dzīvi katram ir dots pilnīgi jauns, bet, pateicoties citiem, netveramajiem ķermeņiem, no savām iepriekšējām dzīvēm līdzi spējam paņemt piedzīvotās sajūtas un arī problēmas. Oskars Peipiņš teic: „Tā kā fiziskais ķermenis atceras pašreizējā dzīvē iegūto pieredzi, tāpat ļoti daudzas neapzinātās reakcijas, ķermenis ir „ieseivojis” sevī no kādiem citiem laikiem. Mūsu ķermenis atceras visu, jo informācija nekur nepazūd, tā glabājas līdz savam laikam.”
Andžejs Reiters skaidro: mūsu apziņa ir uzbūvēta šādi – DNS kodu var saukt par ķermeņa rasējumu, klāt nāk iepriekšējās dzīves pieredze, kas ietekmē gan fiziskā ķermeņa izskatu, gan gaitu, gan nodarbi, un visbeidzot – šīs dzīves laikā iestrādātie pārdzīvojumi: „Dažkārt var ievērot, ka ķermenis ir nevienmērīgs – šur tur ir bedrītes, dzimumzīmes. Patiesībā dzimumzīme ir atbalss no smalkajiem ķermeņiem. Tās vēstī par iepriekšējās dzīvēs notikušiem dramatiskiem notikumiem. Iespējams vietā, kur uz ķermeņa ir redzama liela, izteikta dzimumzīme, savulaik cilvēks ir ievainots un miris. Apziņa to, protams, neatceras. Šai dzīvē mēs izpildām un darām gandrīz visu to pašu, ko iepriekšējā dzīvē. Tāpēc, ja kāds uzdrīkstas apgalvot, ka iepriekšējā reinkarnācijā ir bijis Jūlijs Cēzars, tad šajā dzīvē viņam jābūt vismaz valsts prezidentam.”

Problēmu atradām... bārdā
Gadījums no dziednieka prakses. Stāsta dziednieks Oskars Peipiņš:
„Kādam laulātajam pārim sešos kopdzīves gados nekā neizdevās tikt pie mazuļa. Sieviete nāca uz konsultācijām viena, jo vīrs ”tādām lietām ne pārāk tic”. Tā gadās. Palūdzu tomēr atnest vīra bildi, lai vismaz redzētu, kā labā es tā cenšos. Slēgties enerģētiski klāt „aizmuguriski”, bez paša cilvēka atļaujas, nav atļauts, tāpēc tikai pavēroju viņa foto, konstatējot mūsu kopīgā darba rezultātu veicināšanai dažas vizuāli acīmredzamas lietas. Manu uzmanību pievērsa nesamērojami gara bārda minētajam kungam. Sarunā ar sievu noskaidroju, ka vīrs neesot nekāda reliģiskā kulta piekritējs, bet vienkārši pašam bārda patīkot. Teicu uzreiz, ka, manuprāt, ņemot vērā cilvēka galvaskausa formu, bārda tomēr nepiestāv. Kādā no meditācijām, kuras vadīju, lai pārstrādātu šīs sievietes negatīvo pieredzi, „uzpeldēja” sižets, kurā paveca sieviete, auklējot bērnībā manu pacienti, lai sasniegtu maksimālu audzināšanas efektu, nepaklausīgo skuķi baidīja ar ļaunu un... bārdainu veci. Redzēju arī, ka pacientes vīram periodiski sāp mugura un teicu, ka varu palīdzēt. Viņš atnāca un, darbojoties ar kunga deformētajiem skriemeļiem, ieminējos par bārdas neatbilstību viņa iekšējai pasaulei. Pakāpeniski sakārtojās mugurkaula stāvoklis un pavisam drīz arī bārda pazuda bez vēsts. Pēc dažiem mēnešiem pāris sāka gaidīt savu bērniņu, vīrietis noticēja dziedniecībai, bet viņa sievai vairs neguļ blakus cilvēks, kurš kopš bērnības neapzināti bija asociējies ar ļaunuma un soda iemiesojumu.”

Pesimistiem deguns zemāk par horizontu
Nelāgais ieradums čīkstēt un sūdzēties ir visīstākais sadomazohisms, jo pēc analoģijas – līdzīgs pievelk līdzīgo – čīkstulis ātri vien atkal saņems jaunas bēdas un nepatikšanas, situācijas, cilvēkus, problēmas, arī pašu likteni. Dziednieks Oskars Peipiņš saka, ka pesimistus var pazīt jau pa gabalu: „Viņa deguns atrodas zemāk par iedomāto horizonta līmeni. Ja zināms, ka smiekli pagarina dzīvi, tad loģiski – skumjas to samazina. Kapsētā pesimists redz krustus, bet optimists – plusus vien! Der atcerēties senu multeni ar citātu par to, kā kuģi nosauksi, tur arī nokļūsi. Pēc ortodoksālo psihologu domām, pastāv tikai divas pozitīvas emocijas – prieks un zinātkāre, bet visas pārējās ir ārkārtīgi graujošas veselībai – skaudība, greizsirdība, slinkums, šaubas, bailes, viltība. Ja emocionāli mēs nespējam transformēt negācijas „uz labu”, tās tiks nodotas miesai un izpaudīsies kā sūdzības. Ārsts to diagnosticēs kā slimību. Padomāsim – kādēļ ar laiku uzkrājas veselas buķetes visdažādāko diagnožu, kuras nekust ne no vietas un regulāri maina savu izpausmju raksturu! Varbūt, ja speciālisti pievērstu lielāku uzmanību pozitīvo domu pētīšanai, nevis psihoemocionālo patoloģiju meklējumiem, beidzot pasaulē būtu jāver Veselo kases nevis Slimokases.”

Stalta stāja = pašpārliecība
Uzskats – kāda ir mugurkaula veselība, tāda arī psiholoģiskā veselība. Ja kāds mugurkaula skriemelis nav kārtībā, tas automātiski maina arī stāju, bet līdzko mainās stāja – mainās arī pašsajūta un garastāvoklis. „Ja būs problēmas ar kakla skriemeļiem, tātad būs grūtāk pagrozīt galvu un cilvēks kļūs nepārliecināts par sevi, bailīgs, it kā gaidītu uzbrukumu no mugurpuses. Ja kakla daļas skriemeļi būs veseli, stāja būs stalta un no tālienes varēs pazīt pašpārliecinātu cilvēku. Turklāt pašpārliecinātam cilvēkam reti kad būs iespēja gūt savainojumus kakla daļas mugurkaula skriemeļos,” stāsta bioenerģētikas speciālists Andžejs Reiters.
Kakla aizmugurējā daļā atspoguļojas dzīves nasta un pienākumi. Ja šīs problēmas ir samilzušas, tās izmaina ķermeņa pozu. Cilvēks ar smagu pienākumu nastu neiet augstu paceltu galvu, bet nedaudz salīcis uz priekšu. Personīgās meistarības trenere Indra Melbārde teic, ka kakla apvidū atrodas arī piektā jeb attiecību čakra: „Tā kā ķermenis un apziņa ir vienoti, sasprindzis prāts atspoguļojas saspringtos muskuļos. Savukārt muskuļu saspringums vispirms atspoguļojas plecu daļā. Ja vien cilvēks nav ilgstoši strādājis sēdošu darbu pie datora, iemesls var būt attiecību problēmas.”

Vingrinājums muguras un pārliecības stiprināšanai
Visiem, kuri paraduši kalpot pienākumam, regulāri būtu jānostrājas pie taisnas sienas tā, lai mugurkauls tai pilnībā piekļautos. Dienu no dienas atkārtojot šo vingrinājumu, staltā poza „pielips”, kļūs par ikdienu un pašpārliecinātība atgriezīsies.

Kādēļ slimo mazi bērni?
Ir bērni, kas dzīves pirmajā gadā „apēd” duci vīrusu un daudz slimo. Lai arī mazulim ir balta, tīra dvēselīte un maz ticams, ka slimības rodas kādu samilzušu emociju dēļ, iespējams no iepriekšējās dzīves cilvēks aizgājis, par kaut ko dusmojoties, nav piedevis, tāpēc šai dzīvē atstrādā karmu. Protams, bērna veselības stāvokli nosaka arī vecāku psiholoģiskais stāvoklis un noskaņojums ģimenē.

Fiziskas sāpes = vainas sajūta, kas neatkāpjas
„Pie manis periodiski nāca paciente, kurai nepārtraukti dzīvot traucēja hroniskās iesnas. Nepalīdzēja ne aerosoli, ne pilieni, ne inhalācijas, kamēr netikām galā ar viņas patoloģisko sīkā aizvainojuma sajūtu un bezgalīgajām pretenzijām pret visu un visiem,” atceras dziednieks Oskars Peipiņš. Par to jau sarakstītas neskaitāmas grāmatas un speciālisti, kas strādā ar cilvēka bioenerģētiskā lauka sakārtošanu, arvien biežāk atzīst arī ārsti saviem pacientiem iesaka vispirms tikt galā ar savām psiholoģiskajām problēmām – tad uzlabošoties arī fiziskā veselība. „Vainas apziņa ķermenī realizējas kā fiziskas sāpes. Ja jūtam vainas apziņa, rodas vēlme sevi sodīt. Pieaudzis, fiziski stiprs un vesels vīrietis var regulāri ciest no dažādu izcelsmju fiziskām sāpēm kaut vai tikai tāpēc, ka viņš daudz strādā, jo uzskata – ja ģimeni nespēs nodrošināt materiāli, viņu mīlēs. Rezultātā viņš nav ar bērniem, ar sievu, visu laiku velta darbam un cieš sāpes,” piemēru stāsta Andžejs Reiters. Dziednieks Oskars Peipiņš papildina, sakot, ka sāpju veidu spektrs var būt ļoti daudzveidīgs: „Sāpes var liecināt gan par ķermeņa (un psihes) pašaizsardzības reakciju; cīņu ar kādu ārēji –iekšējo kairinātāju; ieilgušas psiholoģiskas traumas izstumšanu; reakciju uz kādu svešķermeni organismā; mēģinājumu patstāvīgi veikt atsārņošanu visdažādākās jomās – sarežģīts psihosomatiskais mehānisms kā ilustrācija esošajam haosam starp Garu, Dvēseli un Miesu.”

Temperatūra = visa „svešā” kremēšana
Strutas, iekaisumi rodas dziļa aizvainojuma dēļ. „Par to atbild tā sauktais brūnais ķermenis,” skaidro Andžejs Reiters. „Šis ir viens no cilvēka ķermeņiem, kas atbild par sadalīšanos, iznīcību, bojāeju. Nomirtot ķermenim jāsadalās. Brūnais ķermenis iznīcina audus, kam jāiet bojā, tai skaitā palīdz ikdienā nomainīties atmirušo šūnu slānim uz ādas.”
Turpretim paaugstināta temperatūra būtībā ir brīnišķīgs process. Tā liecina, ka organismā nonācis kaut kas svešs – uzskati, neatbilstība, nepatīkami notikumi – liekas emocijas, kas jāsadedzina. Iedzerot zāles, kas mazina temperatūru, mēs ļoti kaitējam savam ķermenim, jo tam tiek atņemta funkcija visu lieko sadedzināt, tāpēc šie pretdabiskie notikumi nonāk dziļāk šūnu līmenī. Ja gribas profilaksi – jāiet pritī.

Plikpaurība = racionālas, loģiskas un intelektuālas dzīves sekas
Mati un nagi nozīmē cilvēka saikni ar dabu, savvaļu, instinktiem. Jo kuplāki mati, jo tuvāka ir cilvēka saikne ar dabu. Tāpat ar kuplāku galvas rotu varēs lepoties tie, kas ir radoši, pēkšņi, spontāni, apveltīti ar bagātu seksualitāti. Jo vairāk dzīvo intelektuālajā pasaulē, jo plānāki būs mati – profesoriem, matemātiķiem. Matu un nagu stāvoklis mēdz pasliktināties arī no uztraukumiem un pārdzīvojumiem.

Locītavu vainas = grūti pieņemt pārmaiņas
Stīvums, osteohondroze nozīmē, ka esat iesīkstējis, novecojis savos uzskatos. Zaudēts uzskatu plastiskums atspoguļojas ķermenī. Locītavas nozīmē pagriezienus dzīvē – darba maiņa, jauna ģimene, cita dzīvesvieta, dzīvesvietas maiņas, gadalaika maiņa. Ja cilvēks netiek galā ar kādām pārmaiņām dzīvē, sākas locītavu problēmas.
Savukārt sejas panti, vizuālais izskats, acis, deguns, ausis ir viss, ko ļaujam citiem redzēt. Ja tas, kādu sevi rādam pasaulei sakrīt ar mūsu iekšējo pārliecību, tad neatkarīgi no sejas pantu īpatnībām, cilvēks vienmēr izskatīsies skaists. Zobi nozīmē cilvēka spēku, spēju pārvarēt grūtības. Ar degunu jūtām virzību uz priekšu, ar ausīm sociumu – ja tās sāp, tātad sabiedrības jums ir par daudz un vēlams vairāk laika pavadīt vienatnē.

Kustības un gaita runā:

  1. Lēnas kustības liecina, ka cilvēkam ir augsts sociāls statuss, ikdienā viņš dara sistematizētu, mentālu darbu.
  2. Straujas, ātras kustības un gaita – cilvēks ir tuvu dabai, runā, ko domā, kas patīk – tam pieskaras.
  3. Ejot šūpo gurnus, šajā ķermeņa zonā nav stīvums un saspringums. Cilvēks mīl sevi, bauda dzīvi, un ir dāsni apveltīts ar lielu seksualitāti.

Žesti un ķermeņa valoda = atklātības vizītkarte
Ķermenis un apziņa ir vienoti. Ķermeņa valoda ir gluži kā grāmata, ko var iemācīties lasīt, lai izprastu cilvēku. Ja sarunājoties cilvēks ir atklāts un brīvs, viņš nesakrustos kājas, rokas un sarunas partnerim būs redzamas viņa delnas. Savukārt nedrošs cilvēks sarunājoties neapzināti turēs sev priekšā pildspalvu, mapīti, kaut vai šampanieša glāzi, sakot svinīgu uzrunu pie galda. „Ja sarunas partnerī atpazīstat šos žestus, nevajadzētu uzdod ļoti svarīgus jautājumus. Pēc tā, kādu ķermeņa pozu cilvēks ieņem, kad runā par kādu noteiktu tēmu, var uzminēt, kādas emocijas ar šo tematu viņam patiesībā saistās,” iesaka Indra Melbārde. Dažreiz žestikulēšana norāda arī piederību mentalitātei. „Pētījumi liecina, ka krievu tautības cilvēki lieto vairāk žestus nekā latvieši, bet dienvidu valstu tautām aktīvi žesti ir organiska komunikācijas sastāvdaļa. Latvijā cilvēki vairāk uzticas tādam sarunu biedram, kurš lieto mērenus žestus nevis hiperaktīvi žestikulē vai nekustīgi pauž informāciju. Žestus vieglāk uztvert, ja abas rokas darbojas simetriski un piedalās žestu veidošanā.”

Meditācija domu higiēnai
Daudzu slimību iemesls ir nepiedošana un aizvainojums, sevis nemīlēšana. Stress, pārmērīga informācijas plūsma, neziņa par nākotni, raizes par finansiālo situāciju un citas ikdienišķas negācijas rada saspringumu, kas daudziem cilvēkiem ir ikdiena. Rūpēs par domu tīrību un harmoniju gan domāšanā, gan fiziskajā ķermenī noderīga ir prasme meditēt: „Meditācija ir mūsdienu cilvēka nepieciešamība. Cilvēks nav radīts, lai katru dienu uzsūktu negatīvo informāciju un dzīvotu stresā. Tas ir pret dabas likumiem. Bet, ja nu tomēr ir jādzīvo gana stresainā vidē, tad īpaši jāparūpējas par garīgo higiēnu. Meditācija ir viens no veidiem kā būt harmonijā pašam ar sevi, tāpēc šobrīd tā ir tik izplatīta. Tā vairs nav modes lieta, bet kļūst par ikdienas nepieciešamību, garīgās higiēnas instrumentu.”
Lai apgūtu prasmi meditēt, vispirms jāiemācās atslābināties, apturēt domu skrējienu, koncentrēties, un tikai tad var runāt par skaistiem, meditatīviem ceļojumiem. Ja pirmajās meditēšanas reizēs varam kaut pāris sekundes apturēt savas domas, tas ir daudz. Meditēšanas prasme rodas regulāru vingrinājumu rezultātā. Kad atslābinās domas, atslābinās arī ķermenis. Meditēt var iemācīties ikviens. Indra Melbārde prognozē: „Nākotnes cilvēks būs meditējošs cilvēks.”
 

Citi raksti

  • Kā distancēties no emocijām

    Dažkārt esam nesavaldīgas, sakām visu, kas uz mēles, skaļā balsī un uzreiz, nepadomājot par sekām. Kā gan tik sievišķīgām būtnēm, kādas mēs visas esam, jebkad iemācīties kontrolēt savas emocijas? Bet tas ir iespējams!

  • Zaļā gaisma Sapņotājai

    Sapņotāja ir katrā no mums, tikai ir vēl arī citi personāži, kas viņu pabīda maliņā – Reāliste un Kritiķe. Kā neļaut šīm divām haizivīm apēst sapņus?

  • Ķermenis jūsu garīgās pasaules skatuve

    Domājot pozitīvi, galvas smadzenēs vairojas laimes hormoni, dzīves kvalitāte, sokas darbos, attiecībās, rodas konstruktīvas idejas, nostiprinās imūnā sistēma, bet bailes, dusmas, aizvainojums spiež uz mugurkaulu – ķermenis saliecas Kvazimodo pozā, tiek bloķēti enerģētiski svarīgi punkti un sākas virkne veselības problēmu. Viss galvā!

  • Meditācija, mandarīni un SPA

    Kādu dienu nolēmu apstāties savā dzīvēs skrējienā un iemācīties meditēt. Taču plašājā piedāvājumā momentā apjuku, sāku stresot, domu karuselis atgriezās un beigās sanāca vien „čiks”. Kā tad īsti nomierināt prātu?

  • Kad sapņi piepildās

    Indra Melbārde, Personības pilnveidošanas centra direktore, sertificēta NLP trenere, praktizējošs koučs, ir apbrīnojami zinātkāra sieviete. Ne velti sarunu ar Indru publicējam jaunā gada sākumā, jo viņa iedvesmo un pierāda, ka sieviete var mainīt savu dzīvi pati!

Mūsu klienti