Ceļš uz miegu - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Viens vīrs, kurš uzlabo savu meistarību, ir daudz vērtīgāks nekā piecdesmit sprediķotāji par meistarību. Knuts Roke

Ceļš uz miegu

19.09.2017 Sandra Okuņeva
Konsultē NLP un Eriksona hipnozes speciāliste Indra Melbārde
Publicēts Larvijas Rakstnieku savienības laikrakstā "Konteksts" 2017. gada septembrī

«Beidzot aizmiga!» šāda vai līdzīga ar atvieglojuma sajūtu izteikta frāze ir pazīstama daudziem vecākiem, īpaši tiem, kuru mazuļiem ir grūtības vakaros nomierināties. Zviedru autora Kārla Jūhana Forsēna-Ērlina (Carl-Johan Forssén Ehrlin) grāmatas iecerētas kā triloģija bērna nomierināšanai un vieglākas aizmigšanas veicināšanai.

Ar izdevniecības «Zvaigzne ABC» gādību 2016. gadā pie latviešu lasītājiem nonāca «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt» (oriģinālā 2010, tulkojusi Aija Eimane), 2017. gadā – «Zilonīte, kura ļoti gribēja aizmigt» (2016, tulkojusi Aija Dvinska). Trešā – par traktoriņu, kas ļoti grib aizmigt, vēl tikai top un lasītājus varētu iepriecināt šī gada nogalē. Grāmatu autors K. J. Forēns-Ērlins (1978) ir psihologs, koučs, komunikācijas, pārvaldības un personības izaugsmes konsultants un lektors, sertificēts neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) praktiķis, kas sarakstījis arī grāmatas par psiholoģiju un personīgo izaugsmi.

Grāmatu anotācijās lietotie apzīmējumi «visneparastākā», «inovatīva», «sensācija», «bestsellers» u.c. ir kaitinoši uzbāzīgi, šķiet aizdomīgi skaļi un mudina vairāk domāt par agresīvu reklāmu, mazāk – par grāmatas kvalitātēm, tāpēc pārliecināsimies paši.

Grāmatu teksti ir ļoti līdzīgi, to izveidē saskatāmas tautas pasakām raksturīgas iezīmes. Pirmkārt, nekonkrēta darbības vide un arī laiks. Otrkārt, abu grāmatu struktūra ir vienāda: galvenais varonis dodas ceļā, lai, pārvarot grūtības, ar daudzu labvēļu palīdzību izpildītu uzdevumu, respektīvi, lai aizmigtu. Treškārt, abi varoņi ir «nekādi», t.i., tie netiek individualizēti, nav spilgta portretējuma, uzvedības izpausmju, kā arī psiholoģiski niansētu rakstura īpašību. Gan Trusītis Toms, gan Zilonīte Zuze ir vienkārši labi un jauki. Abos tēlos atpazīstams bērns, kas «ļoti grib aizmigt», bet citos varoņos – pieaugušie, kas var un vēlas palīdzēt.

Ir saskatāmas arī nelielas, tomēr svarīgas atšķirības. Pirmajā grāmatā bērns tiek uzrunāts tiešāk un aktīvāk, otrajā saruna ar bērnu notiek pastarpināti. Te ir gan iespēja identificēties ar gulēšanai noskaņoto Zuzi («Zilonītei Zuzei ir tieši tikpat daudz gadu, cik tev, [vārds]. Viņai patīk darīt visu to pašu, ko patīk darīt tev: rotaļāties un draiskoties vienai pašai un arī kopā ar draugiem. [..] Tā nu tu, [vārds], redzi, cik jūs esat līdzīgi un ka arī domājat līdzīgi. Tāpēc tev būs viegli darīt kā Zuzei arī tad, kad viņa, klausoties pasaku, aizmigs saldā miedziņā..» (5. lpp.)), gan iejusties līdzgaitnieka (mīļmantiņas) lomā. Autors lietojis daudz norāžu: slīprakstu lēnākai un klusinātai lasīšanai, treknrakstu uzsveramiem vārdiem, ieteikumus kvadrātiekavās, piemēram, «[nožāvāties]», ar kuriem lasītājs tiek iepazīstināts «Norādījumos lasītājiem».

No literārā viedokļa abu grāmatu tekstā nav nekā īpaši interesanta. Centrā ir aizmigšana, miers, miegs, tāpēc literārajām kvalitātēm te ir pakārtota loma. Kam ir galvenā nozīme K. J. Forsēna-Ērlina grāmatās? Protams, ceļam uz miegu.

Lai uzzinātu par miega ceļu vairāk, «konTEKSTS» aicina uz sarunu Personības pilnveidošanas centra izveidotāju un vadītāju, NLP un Eriksona hipnozes speciālisti Indru Melbārdi.

Kāds ir jūsu – NLP speciālistes – viedoklis par Forsēna-Ērlina grāmatām?

– Es tajās redzu ne tik daudz NLP, cik Eriksona hipnozi, hipnotisko valodu. Galvenais instruments šajā grāmatā ir netiešā suģestēšana, dažādi netiešās ietekmēšanas veidi. Piemēram, implikācijas, kas netieši parāda, kas notiks tālāk: «Cik ātri tu šoreiz aizmigsi, klausoties mūsu pasaku.» Dubultsaite – izvēle bez izvēles – aizmigsi uzreiz vai pēc īsa brītiņa. Tas darbojas. Grāmatā par zilonīti saskatāmas 10 epizodes, kas vērstas uz iemigšanu un veido transa padziļinājumus, īpaši epizodē ar Miega kāpnēm. Saskaitīju septiņus astoņus suģestēšanas veidus, vecākiem tos nemaz nevajag zināt. Svarīgi ir vispirms pašiem izlasīt un neaizmigt un tad pa gabaliņam lasīt priekšā. (Smejas.) Vārds ir ļoti iedarbīgs. Ja protam vārdu lietot precīzi, un NLP un hipnoze to māca, mēs varam ļoti labi pateikt savu domu.

Otrās grāmatas beigu daļā ir pievienotas lasītāju atsauksmes un jautājumi sadaļā «Īsi autora padomi». Kā jūs komentētu lasītāju izteikumus?

– Man patika autora komentāri un padomi, kas iesaka pamēģināt grāmatu lietot dažādi, jo bērni ir atšķirīgi. Ko varu teikt, piemēram, par lasītāju vērtējumu «grāmata ir garlaicīga un nestimulē iztēli»? Brīdī pirms aizmigšanas nevajag bērna iztēli stimulēt! Tekstā tikpat kā nav vizuālo un audiālo elementu, kas veicina iztēli: nav tēla apraksta detaļu, ir vienkārši Trusis. Par tēliem rakstīts minimāli, par sajūtām – mieru, maigumu, sajušanu – ļoti bagātīgi. Ilustrācijas ir krāšņas, taču tās skatāmas pa dienu. Tad, kad bērns guļ, jāklausās teksts. Vienu lietu gan gribu uzsvērt – no NLP viedokļa ir jābūt ļoti labai saskaņai jeb raportam: pieaugušajam pašam ir jānoskaņojas uz mieru, tas bieži vien ir grūtākais. Vecākam ir jāmāk nomierināties, lai bērns lēnām kļūtu mierīgāks, jāmāk pielāgot elpošana. No hipnozes viedokļa es vēl pievienotu kaut ko, kā grāmatā nav. Ir tāds jēdziens kā ratifikācija. Visu, kas notiek, ratificēt ar vārdiem «labi, ļoti labi». To var izmantot arī ikdienas saskarsmē ar bērniem. Tā pamatā ir likums, ka zemapziņa labi uztver pozitīvas komandas, bet nedzird «nē», «nedari». «Nedari» patiesībā ir komanda darīt. Klasiskais piemērs no NLP mācību grāmatām: «Nedomājiet par balto klibo pērtiķi!» Kamēr šo runāju vai dzirdu, ir teksta iekšējā projekcija. Tā ir vienmēr. Pieaugušajiem ir noderīgi apzināti izkopt pozitīvu valodu saskarsmē ar bērniem. Šīs grāmatas valoda ir ļoti pozitīva, tā ir labs piemērs. Vēl noderēs prasme tekstu lasīt lēni, klusināti. Tas noskaņotu uz to, kas jādara, – jāaizmieg.  Tāda kā miega reklāma: plakstiņi veras ciet, labi, ļoti labi.

Vai grāmatas struktūrā ir kas īpaši aizmidzinošs?

– Pasaka veidota pēc pakāpienu principa, īpaši tas parādās epizodē ar Miega kāpnēm. Katra epizode nemitīgi mudina gulēt, katra jaunā situācija ved dziļāk un dziļāk miegā. Es domāju, ka otrā grāmata ir viltīgāka, jo tajā ir nevis tieša bērna uzruna, bet Zuze pavelk bērnu līdzi. Tas labāk varētu derēt grūtāk ietekmējamiem bērniem, ar kuriem jārunā netiešāk, lai viņiem būtu sajūta, ka paši izvēlas. Neviens nespiež gulēt. Tev ir izvēle.

Nevar nepamanīt, ka grāmatās ir ļoti daudz atkārtojumu, īpaši vārda «miegs» atvasinājumi vienā otrā lappusē pamanāmi pat vairāk nekā desmit reižu, arī vārdi «tagad», «lejup».

– Tie ir mobilizējošie vārdi. «Tagad» piesien tagadnei, norāda, kam jānotiek. «Lejup» ir atslābinošs, tas iedveš mieru un paļāvību. Vajadzētu būt arī lejupejošai intonācijai, teikuma melodijai, kas nomierina. Lasījumam nav jāmotivē aktīvām darbībām, te ļoti liela loma ir balsij, intonācijai, pauzēm.

Kā raksturojama autora doto norāžu iedarbība uz lasītāju?

– Ja lasītājs ir iepazinies ar autora ieteikumiem un ir patiesi ieinteresēts, tad slīpraksts un izcēlumi pirmajās lasīšanas reizēs ļoti palīdz, jo ļauj niansētāk izlasīt tekstu un mazais klausītājs  uz gulēšanu tiek vilināts veiksmīgāk. Ja tekstu lasa daudzas reizes, tad šī iemaņa lasīt klusāk vai skaļāk jau ir izstrādājusies un viss notiek it kā pats no sevis. Jāapzinās, ka žāvāšanās darbosies arī uz vecākiem. (Smejas.) Kursīvā rakstītais jālasa lēnāk, mierīgāk, treknrakstā izceltais – skaļāk, taču nedrīkstētu pārspīlēt ar skaļumu, jājūt robeža, lai ar balsi neatmodinātu, neaktivizētu bērnu. Jāpiebilst, ka svarīgs ir rituāls. Katra laba mamma, kas ar savu bērnu nodarbojas, jūt, kas un kā jādara; bērns pasaka priekšā. Jāpielāgojas katram bērnam.

Grāmatām ir ļoti labs tulkojums. Manā izpratnē tās ir izcilas. Ļoti labs paraugs, kā sadarboties ar bērnu. Jā, tā ir manipulācija, bet – balta un pūkaina manipulācija. Jo vairāk šādu grāmatu, jo labāk mēs iemācīsimies runāt ar bērniem pozitīvi.

Citi raksti

  • Ceļš uz miegu

    «Beidzot aizmiga!» šāda vai līdzīga ar atvieglojuma sajūtu izteikta frāze ir pazīstama daudziem vecākiem, īpaši tiem, kuru mazuļiem ir grūtības vakaros nomierināties. Zviedru autora Kārla Jūhana Forsēna-Ērlina (Carl-Johan Forssén Ehrlin) grāmatas iecerētas kā triloģija bērna nomierināšanai un vieglākas aizmigšanas veicināšanai.

Mūsu klienti