Nevis cīnīties ar tumsu, bet iedegt gaismu - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Mēs nespējam darīt lielas lietas, vienīgi mazas lietas ar lielu mīlestību. Māte Terēze

Nevis cīnīties ar tumsu, bet iedegt gaismu

11.11.2020 Aiva Alksne Žurnāls “Ieva”, 2020. gada 11. novembrī

Dzīve kovida ēnā un turklāt vēl rudenī, kas jau pats par sevi daudziem uzdzen viegli depresīvas trīsas, – tas nudien nav nekāds saldais komplektiņš. Tieši tāpēc visiem spēkiem jācenšas noturēties līdzsvarā, un mums ir idejas, kā to varētu izdarīt.

Pirmais solis: dziļi ieelpot un vienkārši šo tumšo rudens laiku pieņemt – tāds tas ir katru gadu. Un apzināties, ka šogad tas tiešām nāk pavisam citāds nekā iepriekšējos rudeņos – tagad fonā ir kovids ar visiem stresiem, ierobežojumu dēļ arī dzīve mazliet apstājusies, plus daudziem vēl ir bērni, kas mācās mājās, un pašiem darbs attālinātā režīmā. Taču nav jēgas pret to cīnīties un par to dusmoties – jaunie noteikumi jāpieņem un jāakceptē.

«Ja apzināmies, ka dzīve mums piespēlē šādu pārbaudījumu un varbūt pat izaicinājumu, tā ir katra paša atbildība, kā to līdzsvarot un ko likt tam pretī. Te ikgadējais variants – drusku padzersim vitamīnus un bieži vēdināsim telpas – vairs nelīdzēs,» atzīst personīgās meistarības trenere un koučs Indra Melbārde. «Atšķirībā no citiem rudeņiem mums priekšā ir maratons, nevis īsā distance, un šis periods, visticamāk, turpināsies vēl kādu laiku. Skriet mēs visi mākam, jautājums – vai mākam sadalīt spēkus? Tāpēc šoruden katram noderēs  gudrs personīgais plāns, vislabāk – ne tikai izdomāts, bet arī uzrakstīts, jo savi spēki ir jāpieskata un ir jādomā, kur uzņemt papildu enerģiju, jo to mums vajadzēs vairāk nekā parasti. Šis laiks varētu būt īpaši liels izaicinājums perfekcionistēm, jo tagad ir īstā reize, kad sev pajautāt: ko es varu nedarīt; kur sev došu atlaides; ko uz kādu brīdi atlikšu malā? Jo spēka mums katrai ir tik, cik ir, un arī dienā stundu ir tik, cik ir, tāpēc šoruden īpaši rūpīgi jādomā, kā savu dzīvi un enerģiju  turpmāk menedžēt.»

Kā dzīvot mierīgāk un priecīgāk

Iesaka INDRA MELBĀRDE,
praktizējošs koučs un Personības pilnveidošanas centra vadītāja.

  • Gaisma. Mēs varam ar tumsu cīnīties, cik gribam, bet jēga ir no tā, ka iededzam gaismu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.  Tāpēc radām mājās omulīgas gaismas saliņas – dedzam sveces, gaismu virtenes, stāvlampas, galda lampas!
     
  • Krāsas. Toms Bricis nesen laika prognozē teica: būs pelēks, pelēks, pelēks un pelēks. Kāpēc tīri sievišķīgi šo pelēko neapspēlēt ar krāsām? Spilgtāka šallīte vai košāka piespraude pie mēteļa, krāsaināki brokastu trauki, kāds zieds vāzē – tas viss atgādina ieraudzīt, ka dzīve ir krāsaina.
     
  • Meditācija un apzinātības prakse. Jēga ir  ir nevis cīnīties ar stresu, bet atrast veidu, kā nomierināt prātu, kā izkopt un vairot  sevī mieru. Tāpēc, ja neesi nekad agrāk meditējusi, īstais laiks to uzsākt. Kā to darīt, padomus var atrast gan grāmatās gan sociālajos tīklos, gan interneta plašumos. Sperot pirmos soļus meditācijas mākslā, jābūt pacietīgai, jo labais rezultāts un kaifs ar pirmo reizi var arī neatnākt. Protams, katrai pašai jāizvērtē, kas tieši tev ir noderīgi. Lēna un apzināta dzīve paver ceļu jaunām iespējām, atklāsmēm.
     
  • Rūpīgāka privātā laika plānošana. Kādai, kurai mājās visu laiku ir vāveres ritenis – bērni un darbi –, varbūt pat speciāli jāieplāno iespēja pabūt vienatnē ar sevi, lai pameditētu un atļautu domām apstāties. Savukārt citai, kas vairāk ir viena, apzināti jātiecas pēc komunikācijas, cik nu tas šajos apstākļos ir iespējams. Telefonsarunas būs atļautas vienmēr – piezvani, parunājies, apjautājies, kā klājas.
     
  • Turēt tīru galvu. Visa pasaule šobrīd koncentrējas uz to, lai ierobežotu vīrusu. Tāpat kā vairāmies no vīrusa, mums vajadzētu iemācīties vairīties no toksiskas  informācijas. Apzināti izvēlēties, ko lasām, kādas filmas un pārraides skatāmies, cik ilgi un kādā sociālo tīklu vidē uzkavējamies – vai tur ir pietiekami daudz labo, izglītojošo tēmu, kas man dod enerģiju? Uzņemties atbildību par informāciju, kam ļaujam nonākt mūsu prātos. Jā, mums ir jābūt informētiem, bet mums maz ko dos tas, ja ik pa pusstundai lasīsim vai skatīsimies ziņas.  Tāpat ir jāpiedomā, ko vēstām mēs paši, kad komunicējam ar citiem vai izpaužamies sociālajos tīklos. Vai tas, ko saku, domāju un rakstu, citiem palīdz un pasauli dara labāku vai – gluži otrādi – esmu uz viļņa, ka viss ir slikti un būs vēl sliktāk... Svarīgi arī, kāda ir to cilvēku vide, ar kuriem komunicējam, – vajadzētu apzināti vairāk veidot saites ar pozitīvi domājošiem cilvēkiem, tādiem, kas meklē risinājumu, dalās pieredzē, no kuriem var gūt enerģiju, jaunas idejas. Pēc iespējas ieteicams samazināt komunikāciju ar toksiskiem cilvēkiem, kuriem labi ir tad, kad viss ir slikti.
     
  • Daba. Pierādīts, ka ne tikai svaigs gaiss, bet arī pati būšana dabā, tās vērošana rada labas emocijas un harmoniju, – sāk darboties laimes hormonu rūpnīca. Tāpēc apzināti savā dienas plānā, iespēju robežās,  liekama  saskarsme ar dabu.
    Jūra, mežs, parki... Skatīties, kā krīt lapas, bet, kad to vairs nebūs, pret debesīm vērot burvīgo koku zaru zīmējumu, apzināti vērot, kā krīt sniegpārslas…
     
  • Pievilināt pavasari.  Veikalos jau tagad par demokrātiskām cenām var nopirkt puķu sīpolus podiņos – hiacintes, narcises. Kāpēc gan nesagādāt sev iespēju papriecāties par to brīnumu, kas lēnām plauks podiņā? Un kāpēc jau tagad sev virtuvē uz palodzes podiņā neiestādīt sīpolus lokiem?
     
  • Izkustēšanās. Pastaiga, skrējiens vai nūjošana – tas viss pozitīvi ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī domāšanu, izkopj pozitīvu pasaules redzējumu, jo sāk cirkulēt enerģija. Tāpēc – nevis laiski ieritināties kaktiņā, bet apzināti plānot savā dzīvē dinamiku un kustību. 10 000 soļu ikdienas plāns lai kļūst par fizisko aktivitāšu minimumu!
     
  • Mūzika. Saprast, kāda mūzika uzmundrina, sniedz harmoniju, un parūpēties, lai tieši tāda būtu pieejama tavā tehnikas pasaulē. Šis ir laiks, kad būtu arī interesanti sev radīt mazus izaicinājumus – ko es varu darīt citādi, ko jaunu apgūt, piemēram, izpētīt kādu iepriekš nezināmu mūzikas virzienu, varbūt pirmo reizi mūžā izveidot savu pleilisti. Darīt tā, lai pašai ir interesanti.
     
  • Pamainīt mērķu fokusu. Pēdējie mēneši likuši pārvērtēt arī mērķu izvirzīšanas un dzīves plānošanas teorijas. Tagad ir īso mērķu laiks. Vairs nevaram plānot nedz pavasara ceļojumus uz Spāniju vai Itāliju, nedz arī darbus pusgadu uz priekšu. Tomēr zināmu struktūru dzīvē nepieciešams saglabāt, un tas nozīmē – cik nu iespējams, saplānot kaut nedēļu uz priekšu vai vismaz nākamo dienu, vai šo vakaru. Noteikt mazus mērķus, mazus darbus un apņemties tos īstenot, jo tas ļauj sajust gandarījumu un vairo ticību sev.
     
  • Uzmanīgi ar mācīšanos! Jā, varbūt šis ir laiks, kad tiešsaistē vērts pamācīties to, kas interesē, bet! To var un vajag darīt, ja mēs kaut ko no tā izmantojam un realizējam. Ja tikai lasām par veiksmīgiem cilvēkiem un klausāmies veiksmes stāstus, kas mūs tajā brīdī iedvesmo, bet pašas neko no tā neizmēģinām, tad ar laiku sakrājas tāds kā kamols kaklā, kas transformējas mazvērtības izjūtā no sērijas: jā, es mācos, lasu, bet nekas no tā manā dzīvē nemainās. Tāpēc svarīgi ir arī praktiski rīkoties. Tas attiecas arī uz praktiskām darbībām pēc šī raksta izlasīšanas!
     
  • Režīms un kārtība. Tie ir vēl jo svarīgāki tad, ja strādā attālināti. Lai dienai nezustu ritms, nolem, ka celsies noteiktā laikā, piemēram, septiņos, pasportosi, saģērbsies (nevis visu dienu dzīvosies pa māju pidžamā) un sāksi savu dienu. Veido katras dienas plānu, ietverot arī aktivitātes, kas tev sagādā prieku.
     
  • Pateicība. Pirms aizmigšanas domās veic pateicības vingrinājumu - pasaki Paldies! Padomā, kas aizvadītajā dienā bija labs, ko vari atcerēties ar smaidu un mīļumu, domās vēlreiz izbaudi patīkamās izjūtas. Pateicība rada ļoti laba enerģiju, tāpēc vērts pateikt paldies savai ģimenei un citiem cilvēkiem, pateikt Paldies pašai sev, par to kur aizvadītajā dienā  biju malacīte, un galu galā var pateikt Paldies! par to, ka šodien spīdēja saule un man uzreiz kļuva priecīgāks prāts utt.
     
  • Ziemassvētku apsveikuma kartītes. Varbūt šis ir gads, kad varam jau laikus sākt rakstīt un nosūtīt pašas veidotas, ar roku rakstītas Ziemassvētku apsveikuma kartītes – Latvijas Pasts taču joprojām darbojas! Un rakstīt tās nevis formāli, bet no sirds.

 

Citi raksti

Mūsu klienti